Pabeigti darbi pie kinoteātra „Rīga” Lielās zāles griestu restaurācijas. Darbu veicējs AS „Būvuzņēmums Restaurators” atjaunojis un nostiprinājis zāles griestu gleznojumu, kas sava nestabilā stāvokļa dēļ apdraudēja kinoteātra apmeklētājus.
Kinoteātra „Rīga” Lielās zāles griestiem jau ilgāku laiku bija nepieciešams remonts. Kondensāts, kurš veidojās kupola centrālajā daļā, bojāja gan gleznojumus, gan apdari. Situācija kļuva bīstama brīdī kad no griestiem atdalījās liels apmetuma gabals un nokrita uz zāles grīdas. Par laimi šajā incidentā cietušo nebija, jo negadījums notika jau pēc kino seansa beigām. Mitrums un laiks skāra arī citus ēkas elementus tas draudēja neglābjami pazudināt daudzās vēsturiskās liecības, ko bija saglabājuši kino sienu gleznojumi.
AS „Būvuzņēmums Restaurators” darbu vadītājs Alberts Jukonis pastāstīja, ka izdarīts viss, lai nākotnē novērstu kaitīgo kondensāta ietekmi uz kinoteātra „Rīga” Lielās zāles griestiem. Ir atjaunoti daudzi telpas elementi un veikts apjomīgs remonts. Lielās zāles griestu gleznojuma krāsojums ir restaurēts un nostiprināts atbilstoši pasūtītāja prasībām. Turklāt, kupolā izveidotas speciālas atveres kondensāta novadīšanai. Atjaunoti tika arī Lielās zāles sienu gleznojumi un krāsojums. Atsevišķās vietās atsedza vecākos apdares elementus, ar nolūku atstāt uzskatāmu liecību par ēkas vēstures māksliniecisko daudzveidību. Daudz pūļu prasīja pētnieciskais darbs un atkārtota zelta imitāciju uzklāšana uz telpas dekoratīvajiem ģipša elementiem. Lai uzlabotu skaņas kvalitāti zālē, tās griestu plafons tika pārklātas ar speciālu akustisko apmetumu, kas ir pirmais Baltijas valstīs un viens no retajiem šāda veida pārklājumiem Eiropā.
Kinoteātris „Rīga” savu darbību uzsāka 1923. gada 30. decembrī ar filmas „Zem diviem karogiem” demonstrāciju. Tā sākotnējais nosaukums bijis “Splendid Palace”. Gan idejiski, gan praktiski to izveidoja akciju sabiedrība “ARS”. Tagadējais kino „Rīga” bija pirmais kinoteātris Baltijas valstīs kurā sāka demonstrēt skaņu filmas. Kinoteātris ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tolaik pirmā dzelzsbetona ēka pilsētā celta pēc arhitekta F.Skujiņa projekta. Namam ir bagātīga un grezna arhitektoniskā apdare stilizētās rokoko formās. Savukārt interjeru rotā R. Maura un J. Legzdiņa skulpturālie veidojumi. Liela vērtība ir H. Grīnberga gleznojumi, no kuriem īpaši izceļams Lielās zāles griestu gleznojums.
AS „Būvuzņēmums Restaurators” valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs atzīst, ka darbu izdevies paveikt augstā līmenī, saglabājot ēkas vēstures liecības, tomēr darāmā vēl palicis daudz. „Kinoteātra Lielās zāles restaurācija bija projekta pirmais un lielākais posms. Pašreiz darbi turpinās pie kino „Rīga” vestibila atjaunošanas, kas tāpat kā darbs Lielajā zālē ir laikietilpīgs process,” saka Mareks Mamajs.
