Rātsnams un Rātslaukums ir 17. gadsimtā izveidota pulcēšanās vieta. Jauno rātsnamu (pēc skaita trešo) Kuldīgā uzcēla ap 1868. gadu pēc arhitekta Oto Dīces (1833. – 1890.) projekta. Celtne, kura atrodas Baznīcas ielā 1, 1873. gada pilsētas plānā atzīmēta kā jaunais rātsnams. Ēka tika veiksmīgi izvietota laukumā, atstājot veco rātsnamu pakārtotā lomā.
Celtnes alternatīvais vēsturiskais nosaukums ir „Am Ratshaus in Goldingen”.
Kuldīgas jaunā rātsnama lielās zāles apdares un polihromā krāsojuma restaurācija, kuru veica 2013. gadā, kā arī dekoratīvā krāsojuma darināšana ēkas uzgaidāmajās telpās (un pie kāpnēm) tika uzticēta AS „Būvuzņēmums Restaurators” speciālistiem.
Jaunā rātsnama ēku uzskata par Kuldīgā reprezentatīvāko, tādēļ tieši šeit atkal tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. 1905. gadā te darbojās Kuldīgas revolucionārā rīcības komiteja.
Vēl Kuldīgas jaunais rātsnams ievērojams ar to, ka tas ir vienīgais 19. gadsimta otrajā pusē Latvijā uzbūvētais rātsnams un Kuldīga ir vienīgā pilsēta, kuras pašvaldība strādā vēsturiskā rātsnamā.
Rātsnams būvēts eklektisma stilā, ierosmei izmantojot viduslaiku formas. Rizalītveida izvirzījumi abās garenfasādēs un ēkas vidusdaļas paaugstināšana uzsvēra tās simetriskumu. Apjoma vainagojums ar dekoratīvu mašikulu joslu un stūru tornīšiem atgādina viduslaiku pils tēlu.
Ēkas vidusdaļas torņveida pacēlumā virs balkona novietots pilsētas pulkstenis. Tas rādīja laiku divos virzienos: viena ciparnīca bija ārpusē, otra – sēžu zālē. Pulkstenis 1953. gadā tika norauts, taču restaurēts un daļēji atjaunots 1981. gadā atgriezās savā vietā.
Rātsnama vēsturiskumu uzsver aiļu un nišu pusaploces arku forma. Plānojums ir simetrisks un vienkāršs, tradicionāli rātes lielā zāle izvietota otrajā stāvā, lai no balkona varētu uzrunāt pilsoņus tirgus laukumā.
Informācija sagatavota balstoties uz digitālās bibliotēkas „Letonica” projekta „Zudusī Latvija” materiāliem.