Sākotnēji „Ziemeļblāzma” tika dibināta 1902. gadā Rīgā, Mīlgrāvī (tagadējā Vecmīlgrāvī), kā saviesīga biedrība, kas vēlāk pārtapa par Bezalkohola biedrību. Divus gadus vēlāk tai tika uzcelts nams – tagadējā kultūras pils „Ziemeļblāzma”.
Ēka atrodas 5 hektārus plašā parka teritorijā, kas izveidota 1904. gadā līdz ar biedrības nama uzcelšanu. Biedrības nama idejas autors un finansētājs, kā arī viens no aktīvākajiem būvniecības procesa virzītājiem, bija kokrūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis (1845. – 1927.).
Pils kalpoja ne tikai par mājvietu tās saimniekiem – biedrībai „Ziemeļblāzma”, bet arī par daudzveidīgu kultūras norišu, svētku un pasākumu norises vietu un kļuva par vienu no ievērojamākajiem kultūras un izglītības centriem ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā.
1906. gadā biedrības namu nodedzināja cariskās Krievijas soda ekspedīcija. Savukārt jau 1910. gadā Augusts Dombrovskis paziņoja, ka nolēmis celt jaunu biedrības namu, kuru uguns nespēs iznīcināt. Jaunais „Ziemeļblāzmas” nams bija pirmā dzelzsbetona būve Latvijā.
Arhitektoniski savdabīgā un majestātiskā kultūras pils „Ziemeļblāzma” ir būtiska kultūras vērtība visai Latvijai. Tieši šā iemesla dēļ, tuvojoties pils simtgadei (2013.g.), kā arī ņemot vērā tās ārkārtēji slikto tehnisko un vizuālo stāvokli, ar Rīgas pašvaldības atbalstu 2011. gadā tika uzsākta vērienīga atjaunošana. Lielu daļu no vēsturiskās fasādes un iekštelpu sarežģītākajiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem šajā projektā paveica AS „Būvuzņēmums Restaurators”.
Fasādes restaurācija
Šajā ēkas atjaunošanas posmā tika veikta gan mūra restaurācija, gan jauna apmetuma uzklāšana, gan arī fasādes krāsojuma atjaunošana.
Iespējams, ka viens no atjaunotās fasādes zīmīgākajiem elementiem ir bronzas cilnis, kurā atveidots Augusta Dombrovska (kokrūpnieka, mecenāta un biedrības „Ziemeļblāzma” nama celtniecības idejas autora) tēls. Šo cilni, balstoties uz vēsturiskiem foto attēliem, radīja pazīstamais tēlnieks Edvīns Krūmiņš.
Kamerzāles restaurācija
Ar interjera atjaunošanu saistītos darbus AS „Būvuzņēmums Restaurators” speciālisti veica Kamerzālē, pirmā stāva vestibilā un galvenajā kāpņu telpā. Tas ir īpaši svarīgi, jo šīs ir tās telpas, kas apmeklētājiem un viesiem rada pirmo, visspēcīgāko iespaidu par kultūras namu.
Kāpņu telpas restaurācija
Vēsturiskā interjera atjaunošana ietvēra ne tikai griestu, sienu dekoratīvā gleznojuma restaurāciju (kas ir apskates cienīgi interjera elementi), bet arī galvenās kāpņu telpas metāla margu atjaunošanu, kas ieņem tikpat svarīgu vietu kultūras pils „Ziemeļblāzma” kopējā tēlā.
Gaismekļu restaurācija
Nobeidzot šī objekta restaurācijas darbu izklāstu, obligāti jāmin vēl kāds vēl kāds ievērības cienīgs fakts. Proti, ka viens no interjera atjaunošanas sarežģītākajiem darbiem bija lustru un sienas gaismekļu restaurācija. Tiem nācās atjaunot ne tikai misiņa detaļas, bet arī aptuveni 10 000 lustru piekariņus, kuri ēkas simtgades pastāvēšanas laikā diemžēl bija nozaudēti.
Pēc atjaunošanas ēka ir nozīmīgs pilsētas un valsts mēroga kultūras veicināšanas un prezentācijas centrs, pieprasīts tūrisma objekts, moderna vide kultūrvēstures apguvei un iepazīšanai, kā arī augstvērtīgas mākslas koncentrācijas vieta un inovatīvu ideju īstenošanas platforma.
