Kolonādes kiosks ir viena no neparastākajām ēkām Rīgā. Tā atrodas pašā pilsētas centrā – Basteja bulvārī – starp Brīvības pieminekli, Latvijas Nacionālo operu, slaveno viesnīcu „Hotel de Rome”, kā arī vēsturisko Bastejkalna parku. Šī ir tuvākā ēka pie „Laimas” pulksteņa – viena no Rīgas atpazīstamības simboliem. Atrašanās vieta jau vien norāda uz to, ka kiosks ir piedzīvojis daudzus vēsturiskus notikumus. Tāpēc „Būvuzņēmums Restaurators” var lepoties, ka līdztekus citiem vēsturiskiem objektiem, ir piedalījies arī šī kioska fasādes un iekštelpu atjaunošanā.
Pirmo reizi ēku uzcēla 20. gadsimta sākumā, kad Rīgas pilsētas pašvaldība savā pārziņā ņēma kiosku celtniecību un sāka būvēt jaunus. Kiosku celtniecībai (sākotnēji tie bija divi) pilsētas pašvaldība 1903. gadā izsludināja konkursu. Vienu no kioskiem bija paredzēts celt pie Aleksandra (tagad Brīvības) bulvāra tiltiņa pār kanālu, bet otru – pie Aleksandra un Troņmantinieka (tagad Raiņa) bulvāru stūrī. Konkursā starp triju arhitektu iesniegtajām skicēm galveno balvu ieguva arhitekts A. Reinbergs. Pēc gada, detalizēti izstrādājot skices, uzbūvēja kiosku jūgendstilā pie Aleksandra bulvāra tiltiņa pār kanālu (aptuveni tagadējās „Kolonādes” atrašanās vietā). Šo kiosku iesāka celt vēlāk nekā otru (1904. gada jūlijā), bet pabeidza ātrāk (1904. gada 25. oktobrī).
Ēkas celtniecībai no pilsētas pašvaldības kases iztērēja 3051 Krievijas impērijas rubli un 85 kapeikas. Būve bija no koka un celta uz mūrētiem akmens pamatiem. Logiem bija sīkas rūtis, bet jumts bija klāts ar plakanajiem dakstiņiem, turklāt uz tā atradās skurstenis.
Tā kā pirms kioska būvniecības pie tā atradās tramvaja pietura, tad, ceļot kiosku, fasādes priekšējā daļa bija labiekārtota kā platforma ar nojumi tramvaja pieturai. Celtnes fasādes augšējā daļā pie jumta ievietoja pulksteni. To Rīgas pilsētas pašvaldība nopirka no slavenas firmas „Jaksh & Co”, kurai piederēja savs universālveikals netālu no Rātsnama. Šis vēsturiskais pulkstenis ir neatgriezeniski zudis, bet tā vietu blakus Kolonādes kioskam tagad ieņem pazīstamais „Laimas” pulkstenis, kurš tika uzbūvēts 1924. gadā ar ļoti praktisku nolūku – ļaut rīdziniekiem ierasties darbā precīzi laikā.
Kioska ēkā no tramvaja pieturas puses atradās telpa telefonam, kurai blakus bija iekārtota telpa sīktirdzniecībai. Tajā varēja iegādāties laikrakstus, atklātnes un pat grāmatas. Ēkās otrajā pusē atradās ieeja vīriešu maksas tualete. Kioska telpas apgaismoja, izmantojot gāzi, bija ierīkota arī ūdensapgāde. Gāzes apgaismojumu un ūdensapgādi kioskā ierīkoja Rīgas pilsētas gāzes un ūdensapgādes iestādes. Notekūdeņu sistēmu celtnē iebūvēja V. Pētersona firma, kuras kantoris atradās Monētu ielā 4/6.
1924. gada 6. maijā, laikraksts „Jaunākās Ziņas” rakstīja: „Brīvības un Aspazijas bulvāra stūrī līdz šim stāv kiosks, kurš būvēts pagājušajā gadsimtenī un ir ļoti neērts. Par līdzšinējo paviljonu jau dzirdēts daudz sūdzību, jo viņš bojā gaisu visā apkārtnē. Viņa vietā tagad pilsētas valde būvē jaunu paviljonu pēc Rietumeiropas parauga, kas apmierinās visas modernās prasības. (..) Paviljonā atradīsies laikrakstu, augļu un loterijas biļešu pārdošanas nodaļas. Paviljona otrā pusē, kas iziet uz Nacionālās operas pusi, ierīkos verandu. Atejas atradīsies zem paviljona.” Runa ir par arhitekta Artūra Mēdlingera projektēto Kolonādes kiosku – vienu no prestižākajām tirdzniecības vietām Rīgā. Iepriekšējais koka sīktirdzniecības kiosks bija būvēts 1904. gadā, un tajā esošās tualetes patiesi bieži smakoja, izsaucot gan rīdzinieku sašutumu, gan ironiju par tādu „pilsētas vizītkarti”. Šīs nebūšanas zuda līdz ar jaunā Kolonādes kioska atklāšanu 1924. gadā.*
Kiosks laika posmā no 1905. līdz 1915. gadam piedzīvoja četru īrnieku maiņu, kā arī biežas īres summas svārstības. Pirmoreiz Rīgas pilsēta to iznomāja no 1905. līdz 1907. gadam R. Manfredam par 606 rubļiem gadā. No 1908. līdz 1910. gadam to nomāja V. Holcs par 465 rubļiem gadā, bet no 1911. gada līdz 1914. gadam īres maksa īrniekam E. Bērziņam tika palielināta līdz 500 rubļiem gadā. Par vislielāko īres maksu — 1250 rubļiem gadā — kiosku izīrēja 1914. gadā īrniekam P. Brinģim, taču tikai uz gadu. Jau 1915. gada 21. decembrī Rīgas pilsēta summu samazināja līdz 720 rubļiem gadā, jo kioska īrnieks bija iesaukts karadienestā. Augsto nomu noteica kioska izvietojums, tas atradās ļoti izdevīgā vietā.
Nav īsti zināms, kad kiosku pie Aleksandra bulvāra kanāla tiltiņa nojauca, taču 1924. gadā par mājas tiesu uz Latvijas Nacionālās operas pusi pēc A. Medlingera projekta uzcēla tagadējo Kolonādes kioska ēku. Šī objekta īres tiesības 2014. gada sākumā ieguva izsmalcinātā restorāna „Bibliotēka Nr.1” īpašnieki, pēc kuru pasūtījuma tad „Būvuzņēmums Restaurators” attiecīgi arī veica ēkas fasādes un iekštelpu renovācijas darbus, palīdzot pārveidot to par restorānu „Kolonāde – mūsu stāsti”.
__________
* Avots: Latvijas Avīze
