Vieniem tā ir nozīmīga kulta celtne, otriem – vēsturiski atpazīstams arhitektūras piemineklis, trešajiem – vienkārši ērts orientieris Rīgā. Taču diezin vai Latvijā atradīsies kāds, kurš nezinātu vecās Ģertrūdes baznīcas atrašanās vietu, kā arī to, ka šī celtne ir cieši saistāma ar galvaspilsētas arhitektūras vēsturi.
Uz tagadējo Ģertrūdes un Baznīcas ielu krustojuma būvētā Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskās baznīcas (tāds ir baznīcas pilnais un oficiālais nosaukums) ēka ir gandrīz 150 gadus veca, un pašlaik piedzīvo vērienīgākos fasādes restaurācijas darbus kopš savas uzcelšanas brīža. Lai arī dievnama atjaunošanā jāiegulda vēl daudz darba un līdzekļu, pirmās ievērojamās pārmaiņas garāmgājēji var redzēt jau tagad. Neogotikas formās celtajai baznīcai, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, tiks uzstādītas 37 jaunas krustapuķes, kā arī pilnībā atjaunoti tās balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši.
Par to, kā veicies ar jumta dekoru atjaunošanu un uzstādīšanu stāsta AS „Būvuzņēmums Restaurators” būvniecības un restaurācijas projektu vadītājs Alberts Jukonis, kurš baznīcas fasādes atjaunošanas darbos piedalījies no paša to sākuma.
Sadrupušie dekori apdraud garāmgājējus
Lai arī pirmie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumi, kuros minēts, ka vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekori ir avārijas stāvoklī, datēti ar 1998. gadu, pati krustapuķu demontāža tika uzsākta ievērojami vēlāk – 2008. gadā.
Neilgi pēc tam, kādā ziemas naktī, viens dekoratīvais betona tornītis (kopā ar visu krustapuķi) nokrita no baznīcas jumta. Par laimi gan incidentā neviens necieta un arī nekādi ievērojami materiāli zaudējumi netika nodarīti. Taču kļuva acīmredzami, ka jumta dekori apdraud garāmgājējus un automašīnas, bet iepriekšējais (īslaicīgais) risinājums – aptīt krustapuķes ar speciāliem tīkliem, lai tās nekristu zemē – nav sevi attaisnojis.
Atjaunošanas darbus uzsāka AS „Būvuzņēmums Restaurators” ar to, ka vecās, sadrupušās krustapuķes vispirms tika noņemtas no jumta. Pēc tam tika meklēts tehnisks risinājums, jo dekorus vajadzēja ne tikai restaurēt un uzlikt atpakaļ, bet arī padarīt tos drošākus par iepriekšējiem.
„Kad Ģertrūdes baznīca tika celta, neviens jau nedomāja par to, ka pēc140 vai 150 gadiem jumta dekorus vajadzēs mainīt. Līdz ar to tika izgatavotas viengabalainas dekoru formas, kuras visdrīzāk tika atlietas jau uzstādīto tornīšu galos vēl paša būvniecības procesa laikā. Vienīgais stiprinājums, kas sasaistīja betona krustapuķi ar dekoratīvo tornīti, bija tērauda stienis. Taču gadu gaitā, ilgstoši sūcoties cauri betonam, mitrums neizbēgami izraisa koroziju, kas tēraudu var izplest līdz pat četrām reizēm. Tas šajā gadījumā arī notika, un rezultātā palēnām sadrupa gan pašas krustapuķes, gan arī tornīši, uz kurām tās bija nostiprinātas,” stāsta AS „Būvuzņēmums Restaurators” speciālists Alberts Jukonis.
Viņš arī atklāj, „lai situācija neatkārtotos, mums nācās izdomāt pilnīgi jaunu krustapuķu koncepciju. Sākot ar materiāliem un īpašu pārklājumu, kas neļauj mitrumam sūkties cauri betonam, un beidzot ar pašu krustapuķu konstrukciju, kuras tagad ir atlietas pa detaļām un uzstādīšanas procesā tiek speciāli iebetonētas tornīšos kopā ar nerūsējošā tērauda stieni.”
Darbi norit vairākos posmos
Diemžēl pirmajā restaurācijas darbu posmā baznīcas draudzei pietika līdzekļu tikai tik daudz, lai vecās krustapuķes demontētu, atrastu tehnisko risinājumu un atlietu detaļas aptuveni 28 jauno krustapuķu izgatavošanai. Taču ne tik daudz, lai jaunās krustapuķes uzstādītu uz jumta.
2009. gadā talkā nāk Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas piešķir piecus tūkstošus latu, par kuriem baznīcai tiek uzliktas atpakaļ pirmās trīs krustapuķes. Pārējās krustapuķes stāv ēkas pagrabā līdz pat 2011. gadam, kad pateicoties pazīstamā advokāta Andra Grūtupa individuālam ziedojumam (vairāk kā 23 000 latu apmērā), tornīšu smailēs tiek uzliktas arī pārējās 25 puķes. Ar to noslēdzas otrais vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekoru atjaunošanas posms, kura laikā kopā ir izgatavotas un uzstādītas 28 jaunas krustapuķes.
Nākamais restaurācijas darbu posms pie jumta dekoriem atsākas 2014. gadā, kad, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirtajam finansējumam, tika izgatavotas atlikušās 37 krustapuķes. Taču, to uzstādīšanas laikā atklājas, ka sākotnēji Ģertrūdes baznīcai bijušas vēl divas krustapuķes, kuras sākotnēji projektētāju uzmanībai paslīdējušas garām. Kopā ar tām, 2015. gada maijā, noslēdzoties fasādes restaurācijas darbu trešajam posmam, dievnams būs atguvis 67 atjaunotas vēsturiskās krustapuķes un dekoratīvos tornīšus.
Restauratori ir gandarīti
„Varētu šķist, ka tas nav nekas īpašs, bet darbs, kas pēdējo septiņu gadu laikā ir ieguldīts pie krustapuķu atjaunošanas un nostiprināšanas, patiesībā ir milzīgs. Pašas puķes vien ir sešu veidu. Tas nozīmē, ka katram veidam ir jāizgatavo savs formu komplekts, jāatlej detaļas un jānostiprina tās uz celtnes jumta vai fasādes. Papildus darbam, ko paveicām pie pašu krustapuķu restaurācijas, nācās atjaunot arī to pamatnes tornīšus un rūpēties, lai pašreizējā konstrukcija, būtu ilglaicīgāka par iepriekšējo,” skaidro Alberts Jukonis, norādot, ka visiem iepriekš nosauktajiem tehniskajiem risinājumiem baznīcas jumta dekoru konstrukciju vajadzētu padarīt ievērojami izturīgāku.
Protams, neviens šodien nevar apgalvot, vai jaunās krustapuķes nostāvēs vēl 150 gadus, taču paši restauratori cer, ka tas tā būs, jo no savas puses jūtas izdarījuši visu iespējamo.
Savukārt AS „Būvuzņēmums Restaurators” valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs jūtas gandarīts par ko citu: „Visi trīs restaurācijas dabu posmi septiņu gadu laikā tika uzticēti tieši mums, kas liecina, ka uzņēmums ir spējis tikt galā ar sākotnēji uzstādītajiem uzdevumiem un ne tikai iekarot, bet arī saglabāt baznīcas uzticēšanos ilgtermiņā. Mums tas ir ļoti svarīgi, jo strādājam tādā specifiskā nozarē, kas ir balstīta uz tradīcijām, labo slavu, vērtību saglabāšanu, kā arī mūsu meistaru spēju tikt galā ar komplicētiem būvniecības un restaurācijas uzdevumiem.”
