Tetera nama (bijušās „Stūra mājas”) pārvaldītājs Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sācis ēkas fasādes un jumta renovāciju. Darbi tiek veikti ne tikai tāpēc, lai māju savestu kārtībā tehniski, bet arī tādēļ, lai “pārkrāsotu” namu pārnestā nozīmē – mainītu ēkas auru. Tāpat ar fasādes restaurācijas palīdzību iecerēts pacelt ēkas tirgus vērtību un piesaistīt potenciālos nomniekus. Šim nolūkam atvēlēti 580 000 eiro.
Ēka celta pagājušā gadsimta sākumā, 1912. gadā, pēc Aleksandra Vanga projekta. Tā ir nacionālā romantisma un jūgendstila apvienojuma paraugs. Sākotnēji projekts tika veidots kā īres nams ar veikalu galeriju rindu pirmajā stāvā. Ritot laikam, nama fasāde ir cietusi no pilsētas piesārņojuma un citiem ārējiem faktoriem, tādēļ ēkas tehniskā stāvokļa stabilizācijai šobrīd nepieciešama fasādes krāsojuma atjaunošana un jumta seguma nomaiņa.
Tetera nams atrodas Rīgā, Brīvības un Stabu ielas krustojumā (Brīvības ielā 61), Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā, un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Turklāt nama pirmajam stāvam un pagrabstāvam piešķirts sevišķs kultūras pieminekļa statuss: Valsts nozīmes vēsturiskā notikumu vieta „Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – „Stūra māja””.
Vēlas mainīt ēkas auru
VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols skaidro: „Nama fasādes atjaunošana ne tikai saglabā tā autentisko skatu un uzlabo pilsētvides arhitektonisko pievilcību, bet arī ceļ ēkas prestižu un ekonomisko vērtību nekustamā īpašuma tirgū. Vēlamies šo ēku pārkrāsot arī pārnestā nozīmē.”
Ēkas pagrabstāvs un pirmais stāvs joprojām paliks Latvijas Okupācijas muzeja rīcībā un saglabās nosaukumu „Stūra māja” (bijusī VDK jeb Valsts drošības komitejas ēka), taču, lai mazinātu nama emocionālo slogu, runājot par pārējiem ēkas stāviem, turpmāk plānots lietot ēkas pirmskara nosaukumu – „Tetera nams”.
Visus stāvus, izņemot pirmo, paredzēts izīrēt. VNĪ pārstāvis Arnis Blodons stāsta, ka patlaban ir izteikti nomas piedāvājumi gan valsts iestādēm, gan Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem, tiek izskatītas arī iespējas pielāgot Teteru namu kā dzīvojamo ēku.
Pašlaik ēkas iekštelpas tiek uzturētas tehniskā „konservācijas” stāvoklī – tiek nodrošināta tāda temperatūra, kādu pieprasa apsaimniekošanas noteikumi, lai ēka netiktu vēl vairāk bojāta. Iekštelpu remonts tiks veikts pēc tam, kad būs zināmi konkrēti nomnieki un būs skaidrs, kādām funkcionālām vajadzībām ēku nāksies pielāgot.
Fasādes un jumta atjaunošanas darbi sākti 2015. gada 23. jūlijā, un tos VNĪ uzdevumā veic AS „Būvuzņēmums Restaurators”. Darbu apjomā ir iekļauta arī skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu. Renovācijas darbus plānots pabeigt 2015. gada decembrī, un tiem būs piecu gadu garantija, ko nodrošinās būvuzņēmējs.
„Tiek plānota diezgan klasiska restaurācija. Viss apmetums, kas ir atslāņojies, tiks noņemts nost un atjaunots identiskā izskatā, iespēju robežās izmantojot arī identiskus materiālus. Tāpat ir diezgan daudz veidojumi, piemēram, plastiskie dekori, kas arī tiks tīrīti no veciem uzslāņojumiem un atjaunoti tā, kā tas sākotnēji arī bija paredzēts,” skaidro AS „Būvuzņēmums Restaurators” vadītājs Mareks Mamajs.
Uzņēmuma pārstāvis arī norāda, ka fasādes atjaunošanas darbi ietver virsmu attīrīšanu, izmantojot paņēmienus, kas saudzēs un nebojās oriģinālo materiālu. Šim nolūkam tiks izmantoti gan rokas instrumenti, gan attīrīšana ar saspiestu gaisu. Trūkstošie vai bojātie profilējumu, kā arī dekoratīvo elementu izgatavošana un atjaunošana tiks īstenota pēc analogiem paraugiem. Tāpat tiks veikta arī granīta elementu tīrīšana un nestabilo detaļu nostiprināšana, kā arī dzegu un to reljefu dekoru restaurēšana. Vienlaicīgi pārbaudot to noturību un atjaunojot enkuru stiprinājumus.
Dominēs vēsturiskie toņi
Pēc tam, kad AS „Būvuzņēmums Restaurators” būs pabeidzis ēkas renovācijas darbus, nams iegūs iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Krāsojums būs balstīts uz pelēku tonalitāti, kas tiks papildināta ar baltām detaļām.
Vēl pirms renovācijas darbu uzsākšanas tika veikts arī ēkas būvvēstures apkopojums un fasādes apdares arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Šo uzdevumu 2014. gada novembrī un decembrī izpildīja kompānija „Arhitektoniskās izpētes grupa”, realizējot pirmā stāva un pagraba fotofiksācijas un vizuālo apsekošanu, kā arī sniedzot speciālistu atzinumus un ieteikumus par ēkas kultūrvēsturisko vērtību un turpmāko izmantošanu.
Vēsturiskais Tetera nama projekts tika veidots kā īres nams ar veikalu galeriju rindu pirmajā stāvā, taču pagājušā gadsimta 30. gados, ienākot ēkā Latvijas Iekšlietu ministrijai, pirmā stāva vitrīnās tika ielikti spraišļi. Vislielākās pārmaiņas ēka piedzīvoja pēc Latvijas okupācijas, kad tā tika pārbūvēta Valsts drošības komitejas (VDK) vajadzībām. Par pārbūvi Rīgas Būvvaldē vairs nav atrodami nekādi dokumenti – pēc VDK rīkojuma tika iznīcināts pat būvprojekts.
No Tetera nama un pirmās brīvvalsts Iekšlietu ministrijas nama laikiem ēkā saglabājusies fasāde, kāpņu telpas, pirmā stāva vitrīnu logi, atsevišķi būvgaldniecības izstrādājumi. No Stūra mājas laikiem gandrīz neskarti saglabājušies pārbūvētie pagrabi, patvertnes, caurlaižu ieejas komplekss, tomēr, lai precizētu tā laika telpu izvietojumu un funkcijas, būtu nepieciešama padziļināta aculiecinieku sniegtās informācijas apkopošana un izpēte.
Arhitekts Vanags ir sava laika nacionālā romantisma stila piekritējs. Pēc viņa projektiem tapuši aptuveni 60 namu visā Latvijā. Teteru nama laikā ēkai bija gaiši pelēka krāsojuma fasāde un greznas tirdzniecības vitrīnas pirmajā stāvā, kur atradās modes preču veikali, mežģīņu tirgotava, saldumu veikali, grāmatnīca un bibliotēka. Pagalma korpusos bija izvietoti dzīvokļi. Par pagrabstāva funkcijām ziņu trūkst – ņemot vērā, ka tas bijis labi izgaismots, iespējams, tajā atradās amatnieku darbnīcas vai dzīvokļi.
Trīsdesmitajos gados ēka tika pielāgota Latvijas Iekšlietu ministrijas vajadzībām – likvidēti dzīvokļi, ierīkojot tur telpas kārtībniekiem. Ēku tautā sāk saukt par „Iekšlietu ministrijas namu”. Paralēli ēkā izvietojās arī citas valsts iestādes – būvvalde, mežu departaments, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvalde.
Padomju okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam un no 1944. līdz 1991. gadam ēkā atradās Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja. Šajos gados ēku sauca par „Stūra māju”. Savukārt vācu okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam ēkā darbojās vietējās pārvaldes iestādes, tostarp Iekšlietu ģenerāldirekcija un Kārtības policijas departaments.
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, VDK pagrabi tika slēgti un ēkā atradās Valsts policija.
Raksts tapis balstoties uz ziņu portālu Delfi.lv, TVNET.lv, IRIR.lv sniegto informāciju, kā arī uz VAS „Valsts nekustamie īpašumi” mājaslapā publicētajiem materiāliem.
