Pēc vairāk kā mēnesi ilgušiem atjaunošanas darbiem Rīgas Doma torņa smailē atgriezies gailis un lode. Tos alpīnisti augustā nocēla no torņa, lai restauratori varētu veikt abu priekšmetu virsmu attīrīšanu, bojāto vietu speciālo apstrādi un zeltījuma atjaunošanu.
Doma katedrāles restaurācijas projekts sākotnēji neparedzēja atjaunot gaili. Taču redzot, ka gailis kļuvis matēts un netīrs, ka putni ar asajiem nagiem bija noskrāpējuši zeltījumu, būvnieki nolēma to restaurēt par saviem līdzekļiem. Restaurācijas procesu finansēja SIA „Arčers”, savukārt atjaunošanas darbus veica AS „Būvuzņēmums Restaurators”.
(Attēlā redzamas buktes uz gaiļa sāniem, kas radās 1985. gadā – ceļot to Doma torņa smailē)
Gaili, vēsturiskā putna kopiju, pirms 30 gadiem izgatavoja AS „Būvuzņēmums Restaurators” kalējs Pēters Koroļs. Meistars ir ļoti gandarīts, ka arī tagad palīdzēja restaurēt – izlīdzināja buktes un iztaisnoja salocīto asti, kas cieta, kad 1985.gadā, gaili ceļot tornī, tas atsities pret sienu. Viņš atceras, ka kopā ar kolēģi Viktoru Slabkovski pēc skicēm izgatavojuši gaili apmēram divu mēnešu laikā. „Nemaz neticēju, ka glaudīšu gaili vēl kādreiz,” stāsta meistars. Tā notiekot reti, ka viens cilvēks savā mūžā divas reizes ierauga zemē noceltu Rīgas Doma gaili. Iepriekšējais smailē noturējies 400 gadu. „Jānovēl, lai viegli griežas! Lai nekas viņam nemaisa!” saka Pēters Koroļs.
(AS „Būvuzņēmums Restaurators” kalējs Pēters Koroļs)
Vēsturiskā lode senāk tikusi apzeltīta ar dārgāku zeltījumu, nekā tiek izmantots mūsdienās. Tagad abi – kā lode, tā arī gailis – savu spozmi ieguvuši eļļas zeltījuma tehnikā. Uz lodes ir saglabāts neliels iepriekšējā perioda zeltījums (attēlā), jo tāda ir tradīcija.
„No mūsu, restauratoru, viedokļa augstākais un emocionālākais darbs, kas pēdējos gados darīts. Un neviens jau nezina, vai pēc 50 – 100 gadiem kāds pieskarsies gailim,” saka AS „Būvuzņēmums Restaurators” valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.
No atjaunotās lodes izņemts iepriekšējais vēstījums un tajā ieliktais rublis, dodot vietu viena lata sudraba jubilejas monētai „Rīgas Doms” un jauniem vēstījumiem.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags atgādināja senu leģendu. Rīgas Doma gailim apzeltīts bijis tikai viens sāns. Kad pūtis labvēlīgs vējš un Daugavā varēja ienākt kuģi, tas rādījis zelta sānu. Bet, kad pūta pretvējš, putns pilsētai vērsis melno sānu. Šobrīd gailim abi sāni apzeltīti, lai no kuras puses vējš pūš, lai Latvija dzīvo pārticīgi, drošībā un laimē.
Daži fakti par gaiļa atjaunošanas darbu gaitu
Zeltīšanas procesa laikā AS „Būvuzņēmums Restaurators” meistari uz Rīgas Doma gaiļa lodes atrada arī veco, vēsturisko gravējumu (no 1776. Gada), kurš gan nav pilnībā nolasāms, taču no tā ir noprotams, ka autora vārds ir Ketermans.
Pati vēsturiskā lode ir zeltīta ar galvanisko zeltījumu, kas ir daudzkārt dārgāks par to, kas tiek izmantots mūsdienās. Tāpēc tas atšķiras no daudz vēlākā (1985.gada) gaiļa zeltījuma, kas ir izpildīts eļļas zeltījuma tehnikā. Arī tagadējais zeltījums ir izpildīts šādā tehnikā.
Pēc gaiļa un lodes demontāžas to virsma tika notīrīta ar putekļusūcēju un mīkstu garspalvainu birsti. Tad visas virsmas tika nomazgātas ar mīkstu dabīgo jūras sūkli un viegli siltā destilētā ūdenī izšķīdinātām bērnu ziepēm. Īpaši bojātās virsmas vietas tika attīrītas ar etilspirta un destilēta ūdens sastāvu, lietojot proporcijās pēc to nepieciešamības. Atsevišķās vietās bojātais virsmas zeltījuma sagatavošanas slānis un gruntējuma slānis tika noņemti ar mehāniskiem instrumentiem.
(Attēlā redzams eksponētais vēsturiskā zeltījuma fragments)
Ievērojot restaurācijas darbu tradīcijas, uz lodes tika saglabāts un eksponēts neliels iepriekšējā perioda zeltījums, tagad to papildinot ar vēl vienu – 1985. gada zeltījuma fragmentu. Arī vietās, kur lapiņu zelts bija stabili un labi saglabājies, tas tika atstāts.
Tad zeltāmā virsma tika attaukota un nogruntēta, un tai tika uzklāta attiecīga krāsas kārta. Pēc tam topošajās zeltījuma vietās tika uzklāta dzeltena, spīdīga, emalja, kurai pēc nožūšanas tika uzklāta vēl viena emaljas kārta ar laku. Vietās, kur zelts pēc attīrīšanas bija saglabājies labā stāvoklī, tas tika vienkārši pārklāts ar laku. Visbeidzot tika uzklāta mikstiona kārta un ar zelta lapiņām pārzeltīta visa lodes un gaiļa virsma, izņemot nelielo eksponējamo laukumu uz lodes virsmas, kurā ir eksponēti vēsturiskā zeltījuma slāņi.
Pašai zeltīšanai tika izmantots vācu ražojuma torņa zelts (24 karāti), kas ir nedaudz biezāks par interjeram paredzēto zeltu. Šāds zelts tika izmantots tādēļ, jo iekštelpās nav tik agresīva vide kā āra apstākļos – zem klajas debess.
Zeltīšanas darbus veica AS „Būvuzņēmums Restaurators” zeltītāji Inese Ozoliņa un Jānis Dūdiņš.
Interesants ir fakts, ka iepriekšējo reizi gaili zeltīja arī šī paša uzņēmuma meistari (tobrīd gan uzņēmumu sauca par „LPSR Kultūras ministrijas Zinātniskās restaurācijas pārvaldi”), no kuriem viena zeltītāja bija Rasma Romane, kas šo amatu vēlāk nodeva Inesei Ozoliņai – tagadējai AS „Būvuzņēmums Restaurators” vadošajai zeltītājai.
Vēl viens interesants fakts ir tāds, ka AS „Būvuzņēmums Restaurators” meistars Pēters Koroļs (kurš pirms 30 gadiem bija viens no tiem, kas šo gaili izgatavoja un kura vārds ir iegravēts gaiļa sekstē), kopā ar kolēģiem izlīdzināja buktes, kas bija radušās 1985. gadā – gaili ceļot torņa smailē. Pēters Koroļs bija arī viens no tiem, kas īsi pēc gaiļa noņemšanas mediju pārstāvju klātbūtnē atvēra pirms 30 gadiem lodē ievietoto kapsulu.
Rīgas Doma gaiļa vēsture un tehniskais stāvoklis
Rīgas Doms ir sākts būvēt 1211. gadā. Rīgas Doma torņa celtniecība notika pakāpeniski, un laika gaitā tas ticis vairākkārt atjaunots un pārveidots. 14. gadsimta beigās un 15. gadsimta sākumā Doma baznīca tika paplašināta un pārveidota par baziliku. Šajā laikā tika paaugstināts arī tornis, ko vaiņagoja astoņstūru piramidāla smaile. Tolaik tā bija viena no visaugstākajām smailēm pilsētā.
1547. gada 21. maijā Rīgas iekšpilsētā izcēlās ugunsgrēks, un tā rezultātā nodega Doma gotiskā torņa smaile. Jaunais Doma tornis, ar piramidālu smaili un divām galerijām, tika uzcelts 1595. gadā. Šajā laikā uzstādītais torņa gailis ir izstādīts Krustejā. 1775. gadā Rīgas rāte lika nojaukt torņa smaili un uzcelt jaunu – pašreiz redzamo – barokālo torņa nobeigumu. Domam tika piebūvēta altāra apsīda un 90 metrus augstais tornis ieguva savu tagadējo formu. Šajā gadā tika izgatavots un apzeltīts arī jauns torņa gailis.
No 1981. līdz 1985. gadam tika atjaunots torņa smailes vara apšuvums, abu galeriju margas, izgatavots jauns gailis un restaurēta lode, kas aizvien redzama Rīgas Doma smailē. Lodes restaurācija un jauna gaiļa izgatavošana tika veikta LPSR Kultūras ministrijas Zinātniskās restaurācijas pārvaldē (tagadējais AS „Būvuzņēmums Restaurators”). 1985. gadā gan lodes, gan arī gaiļa virsma tika apzeltīti ar lapiņu zeltu. Tāpat lodē tika ielikts ziņojums nākamajām paaudzēm, kā arī tā laika nauda – viens PSRS rublis. Savukārt gaiļa sekstē tika iegravēts viņa dzīvesstāsts.
Gaiļa sekstē iekaltajā tekstā rakstīts: „Esmu sava priekšteča 1595.g. dzimušā, 1666.g. uzpostā, 1776.g. ugunī apzeltītā, Doma torņa gaiļa kopija. Mani izgatavoja 1985.g. Latvijas PSR Kultūras ministrijas Zinātniskās restaurēšanas pārvaldes darbnīcās meistari Viktors Slabkovskis un Pēters Koroļs, bet ar lapiņu zeltu divreiz pārklāja zeltītāji Jāņa Sodnaka vadībā.”
Vēl pirms gaiļa un lodes noņemšanas tika secināts, ka to zeltījums ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Piemēram, Torņa gaiļa un lodes zeltīšanas metodikā teikts, ka „lodes virsma sadalīta 3 horizontālās daļās, kuras augšējā daļa visvairāk cietusi – saglabājies tikai putnu nagu saskrāpēts zeltīšanas gruntējuma un bojāts zeltījuma sagatavošanas slānis, tas stipri cietis arī no putnu fekāliju izdalījumiem, kā arī no netīrumu un sodrēju bojājumiem, zeltījums šajā sektorā praktiski nav saglabājies. Lodes vidējā daļā eksponēts neliels laukums ar iepriekšējā perioda zeltījumu un šajā zonā zeltījums ir saglabājies, kaut laika gaitā kļuvis matēts, vietām virsmā skrāpējumi līdz virsmas gruntējumam un melnīgsnēji netīrumu oreoli. Lodes apakšējā daļa saglabājusies ar zeltījumu, kurš laika gaitā kļuvis matēts, netīri atmosfēras, sārmaino lietus un sodrēju notecējumi.”
Savukārt par gaļa tehnisko stāvokli restaurācijas darbiem veltītajā dokumentā teikts šādi: „Gailis izgatavots no vara. Gaiļa virsmas augšējā daļa – muguras augša, sekste, knābja, fragmentāri priekšas daļa un spārnu augša ar lapiņu zeltījuma zudumiem, līdzīgi kā lodei tā ir putnu nagu saskrāpēta, cietis arī no putnu fekāliju izdalījumiem un netīrumiem. Sekstes un spārnu augšējā daļa ar vieglu eroziju. Gaiļa sānu daļas zeltījums arī laika gaitā kļuvis matēts, vietām skrāpējumi un netīrumu un sodrēju satecējumi uz virsmas. Gaiļa apakšējā daļā, šuvju un kniedējuma vietās netīri atmosfēras, sārmaino lietus un sodrēju melnīgsnēji notecējumi. Zeltījums šajā daļā saglabājies, bet kļuvis matēts.”
Raksts sagatavots balstoties uz ziņu portālos LSM.lv, NRA.lv, IR.lv un KasJauns.lv publicēto informāciju, kā arī AS „Būvuzņēmums Restaurators” savāktajiem un apkopotajiem materiāliem.
