Tieši pirms 20 gadiem un vienas dienas, 1995. gada 29. septembrī, pēc vairākus gadus ilgušiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem, tika atklāta Latvijas Nacionālās operas (LNO) atjaunotā ēka. Vērienīgie darbi tika uzsākti pēc Operas kolektīva kopsapulces 1990. gada 3. septembrī, kas tolaik vēl notika Baltajā namā.
Ģenerāluzņēmējs projekta realizācijas laikā bija Kultūras ministrijas dibinātā Latvijas Nacionālās operas celtniecības direkcija (kas 1996. gadā, pēc darbu pabeigšanas, tika likvidēta), bet nozīmīgākos nama rekonstrukcijas un restaurācijas darbus paveica AS „Būvuzņēmums Restaurators”. Šī uzņēmuma valdes loceklis un operas nama restaurācijas darbu vadītājs Valdis Uzariņš stāsta, ka sākums bijis visai ekstremāls: „Restaurācija iesākās ar to, ka ēkai daļēji tika demontēts jumts. To noņēma, lai varētu iecelt metāla konstrukcijas, kuras vajadzēja mainīt skatuvei. Vasarā un rudenī tas īpaši netraucēja, taču ziemā lielo skatītāju zāli nācās sildīt ar speciāliem gāzes aparātiem, jo jumta jau nebija. Līdz ar to var teikt, ka vienu brīdi strādājām samērā ekstremālos apstākļos.” Skatuves daļa ir augstāka. Tāpēc rekonstrukcijas darbu laikā pa to tecēja lietus ūdens un sniegs. Tā tas turpinājies, līdz no jauna tika uzbūvēts jumts.
„Būvniecībā daudz ko izšķir laiks. Tas ir – darba temps. Un, ja mēs gaidītu kamēr izveido un atjauno šīs metāla konstrukcijas un pēc tam vēl tiek atjaunots jumts, tad paietu vairāki gadi. Visu šo laiku zāle stāvētu tukša, kā arī pats darba process ievilktos nevajadzīgā garumā,” atminas Valdis Uzariņš. Tiesa, vislielākais gandarījums AS „Būvuzņēmums Restaurators” darbiniekiem šodien esot par to, ka, neskatoties uz visām grūtībām, kas piemeklēja restauratorus procesā, dekoru atjaunošanas darbs ir paveikts patiešām lieliski. Un par to var pārliecināties katrs operas apmeklētājs, jo arī tagad, kad ir pagājuši 20 gadi, gandrīz nekas no Lielās zāles dekoratīvajiem elementiem nav nedz nodrupis, nedz nolupis, nedz arī zaudējis savu sākotnējo spozmi. Līdzīga situācija ir arī ar Beletāžas zāli, kurā tika atjaunots vēsturiskais sienu krāsojums un kura šobrīd arī ir tikpat labā stāvoklī.
„Tas nozīmē, ka pareizi tika ievērota darbu secība un tehnoloģija. Pretējā gadījumā nedz griestu un sienu dekoratīvie elementi, nedz arī to krāšņais zeltījums, šodien nebūtu saglabājušies tik labā stāvoklī,” stāsta pieredzējušais restaurators Valdis Uzariņš, kurš nozarē strādā jau vairāk kā 40 gadus.
Daži fakti par operas namu
Latvijas Nacionālās operas ēka tika celta kā Rīgas Pilsētas teātra nams. Tas celts kanāla malā seno zemes nocietinājumu vietā. Ēkas celtniecība ilga 1860. – 1863. gadam. Projekta autors Ludvigs Bonštets, būvdarbus vadīja arhitekti Heinrihs Šēls un Fridrihs Vilhelms Hess. Klasiskās formās veidoto nama galveno fasādi iezīmē sešas varenas joniskas kolonnas, virs kurām ēkas frontonu rotā vairākas alegoriskas figūras. 1882. gada jūnijā iekštelpas izdega. Teātra ēkas atjaunošanu sāka 1885. gadā pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta, darbus pabeidza 1887. gadā.
Atjaunojot Pilsētas teātri, tam blakus kanāla malā atklāja tam laikam lielāko lokālo elektrostacijas ēku, kas bija apvienota ar centrālapkures katlumāju, kuras skurstenis ir saglabājies vēl šodien kā dekoratīvs elements. Sākot ar 1891. gadu, elektrostacijai sāka pieslēgt arī apkārtējos namus, kuri atradās 300 metru rādiusā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, teātris vācu trupai tiek slēgts. Kā Vācu Pilsētas teātris savu darbību tas atsāk tikai 1917. gadā. Jau 1919. gadā pilsētas teātra ēka pāriet Latvju operas trupas rīcībā, un šī paša gada nogalē teātris iegūst arī Latvijas Nacionālās operas (LNO) nosaukumu.
Mainoties varām, teātris vairākas reizes mainīja nosaukumu, bet 1989. gada 20. martā atkal kļuva par Latvijas Nacionālo operu. 1990. gadā teātris tika slēgts rekonstrukcijai un restaurācijai, kurā stingri tika sekots R. Šmēlinga izstrādātajām vēsturiskā interjera vadlīnijām. 1995. gadā tika pabeigta vecās ēkas rekonstrukcija, savukārt 2001. gadā tika pabeigta arī mūsdienīgā Jaunās zāles piebūve. 2015. gada 1. jūnijā teātris iegūst savu jauno nosaukumu Latvijas Nacionālā opera un balets.
