2016. gada 5. septembrī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis AS “Būvuzņēmums Restaurators” valdes loceklim Valdim Uzariņam pasniedza Būvindustrijas lielo balvu par mūža ieguldījumu restaurācijas nozarē.
„Būvindustrijas lielās balvas” pasniegšanu organizē Latvijas Būvinženieru savienība un nozares lasītākais žurnāls „Būvinženieris” sadarbībā ar citām būvindustrijas profesionālajām nevalstiskajām organizācijām. Apbalvojuma patrons ir Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, bet sadarbības partneri – Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pasniegšanas ceremonija šajā reizē noritēja Latvijas Nacionālajās bibliotēkas telpās.
2016. gada „Būvindustrijas lielā balva” tika piešķirta divās kategorijās: „Mūža ieguldījums būvindustrijā” un „Gada inženieris/arhitekts”, kas iekļauj nominācijas “Gada inženieris”, “Gada arhitekts”, “Gada jaunais arhitekts”, “Gada jaunais inženieris”. Kopā 12 laureāti (ikvienā kategorijā seši) saņēma galveno balvu “Pamatakmeni” un citas nozīmīgas balvas. Pieteiktos kandidātus izvērtēja 44 sabiedrībā un kolēģu vidū atzīti būvindustrijas profesionāļi.
Balva ir nozares un visas Latvijas sabiedrības pateicība Latvijas labākajiem būvniekiem, īpaši izceļot balvas saņēmējus kategorijā „Mūža ieguldījums būvindustrijā”, no kuriem mācījušies daudzi jaunie.
„Būvindustrijas lielās balvas 2016” pasniedza Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, Lietuvas Būvinženieru asociācijas viceprezidents Vincentas Straģus, kā arī citi nozares pārstāvji.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pasniegšanas ceremonijā kandidātiem uzsvēra: „Būvindustrijas lielo balvu, augstāko apbalvojumu nozarē, saņem tie speciālisti, kuri ir nozares lepnums, nozares pamatakmens. Augstais novērtējums izceļ gan prasmīgu skolotāju, gan zinošu pasūtītāju un radošu arhitektu, gan arī gudru projektētāju, talantīgu būvētāju un būvmateriālu ražotāju, kā arī vērīgu būvuzraugu.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards norādīja, ka izcili būvnieki ir visā Latvijā, ko apliecina būves reģionos un fakts, ka balvas aizceļos uz dažādām vietām mūsu valstī.
Savukārt Latvijas Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pauda pārliecību, ka „Latvijas būvindustrijai ir būtiska nozīme valsts sociāli ekonomiskajā attīstībā, tā ietekmē indivīda un visas sabiedrības dzīvi, tā rada materiāli tehnisko bāzi citām tautsaimniecības nozarēm un uzskatāmi raksturo valsts ekonomisko attīstību.”
Par mūža ieguldījumu būvindustrijā apbalvotais Valdis Uzariņš ir gan veidojis savu profesionālo restaurācijas inženiera karjeru AS „Būvuzņēmums Restaurators”, gan arī ieguldījis milzu darbu dažādu Latvijas vēsturisko objektu atjaunošanā. Kad 1974. gadā viņš sāka darbu uzņēmumā kā betonētājs, pirmais objekts, pie kura nācās strādāt, bija Rīgas Svētās Pētera baznīcas restaurācija.
Kopš tā laika ir pagājušas jau vairāk nekā četras desmitgades, kuru laikā Valdis ir ne tikai pilnveidojis savas zināšanas kā restaurācijas inženieris un mērojis garu ceļu līdz Latvijas vecākā un lielākā restaurācijas uzņēmuma valdes locekļa amatam, bet arī turpinājis savu darbu pie valsts nozīmīgāko kultūrvēsturisko pieminekļu atjaunošanas. Turklāt vismaz 12 gadus viņš pats ir bijis arī AS „Būvuzņēmums Restaurators” vadītājs.
Starp Valda Uzariņa vadībā (vai ar viņa nepastarpinātu dalību) realizētajiem projektiem ir:
- Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas restaurācija;
- Apmeklētāju centra izbūve Latvijas Bankas centrālajā ēkā, kā arī darbi pie Latvijas Bankas ēkas restaurācijas (Valdemāra ielā 1b);
- Latvijas Republikas Saeimas ēku kompleksa un plenārsēžu zāles atjaunošana;
- Vēsturiskā kinoteātra “Splendid Palace” (agrākais Kino “Rīga”) griestu gleznojuma, Lielās zāles, Zaļās zāles, kāpņu un vestibila restaurācija;
- Vairākkārtēja restaurācijas darbu veikšana Rīgas Doma katedrālē (ieskaitot kapelu apdares atjaunošanu, kā arī gaiļa un lodes zeltījuma restaurāciju);
- Rīgas Latviešu biedrības nama atjaunošana;
- Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīcas atjaunošana;
- Dažādi restaurācijas darbi Rīgas pilī (Baltās zāles restaurācija, pils skursteņu restaurācija, zeltīšanas darbi, Cīruļa vārtu atjaunošana u.c.);
- Tetera nama (bijušās “Stūra mājas”) fasādes restaurācija;
- Brīvības pieminekļa terases atjaunošana;
- Vēsturiskā VEF ražošanas korpusa fasādes restaurācija;
- Latvijas Nacionālā teātra ēkas atjaunošana;
- Polihromā krāsojuma restaurācija kultūras pils “Ziemeļblāzma” telpās un Kuldīgas jaunā rātsnama Lielajā zālē;
- Vairāku Alberta ielas jūgendstila namu fasāžu un iekštelpu atjaunošana Rīgā,
- Elejas muižas Tējas namiņa restaurācija;
- Kurzemes Apgabaltiesas nama fasādes atjaunošana;
- Vēsturiskā Kolonādes kioska rekonstrukcija;
- Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas krustapuķu restaurācija.
Un šie ir tikai daži redzamākie objekti no tā lielā restaurācijas projektu skaita, pie kuriem Valdis Uzariņš ir strādājis visa sava mūža garumā.
Visbeidzot jāatzīmē, ka pateicoties Valda Uzariņa profesionālajai darbībai un milzīgajam ieguldījumam restaurācijas nozarē, ir ne tikai uzaugušas un tapušas izskolotas, bet arī ieguvušas savus profesionālos sertifikātus vairākas restauratoru paaudzes.
