Latvijas Republikas Kultūras ministrijas telpās atjaunoti unikāli Jūlija Madernieka pagājušā gadsimta sākuma dekoratīvā krāsojuma fragmenti, kas nejauši atklāti restaurācijas darbu laikā.
Nacionālā romantisma stilā darinātais polihromais sienu krāsojums, kas tapis ap pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, atklāts izpētes laikā, kuru saskaņā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pasūtījumu ministrijas kamīnzālē veica AS “Būvuzņēmums Restaurators” speciālisti. Unikālā krāsojuma fragmenti tika atrasti pēc iebūvēto krēslu un atsevišķu koka paneļu demontāžas.
Tagadējās Latvijas Republikas Kultūras ministrijas ēkā (Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 11a) padomju gados atradās sadraudzības biedrība ar tautiešiem ārzemēs, kuras darbība bija Valsts drošības komitejas (VDK) uzmanības centrā. Šajā laika periodā kamīnzāles sienas tika vairākkārtīgi pārkrāsotas un vēsturiskie dekoratīvie krāsojumi palika apslēpti zem divām (vietām pat trijām) kaļķa un eļļas krāsu kārtām. Tādēļ sākotnēji restauratori pat nenojauta, ka tur slēpjas kas vairāk. Un tikai pateicoties rūpīgajai izpētei, ko veica restauratore Inese Ozoliņa, atklājās, ka zem šīm vietām nevīžīgi uzklātajām krāsu kārtām ir saglabājušies Jūlija Madernieka sevišķi smalkajā tehnikā darinātie polihromie krāsojumi, kas restaurācijas procesa laikā tika daļēji atjaunoti.
“Pabeidzot restaurācijas darbus, daļa vēsturiskā krāsojuma fragmentu ir eksponēta īpašā ekspozīcijas laukumā, kas ir iekļauts telpas kopējā interjerā un atrodas pie kamīnzāles ieejas durvīm. To tagad var aplūkot ikviens Kultūras ministrijas apmeklētājs. Taču daļa fragmentu ir iekonservēta nākamajām paaudzēm un uz ilgiem gadu desmitiem paslēpta zem kamīnzāles sienu koka apdares. Šos fragmentus diemžēl var redzēt tikai attēlos, kas tapuši veikto restaurācijas darbu laikā. Tos tad arī mēs no savas puses labprāt piedāvājam apskatīt plašākai sabiedrībai,” skaidro AS “Būvuzņēmums Restaurators” valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs, piebilstot, ka Jūlija Madernieka unikālie krāsojumi nebūt nav vienīgais, kas bija interesants šajā projektā: “Tika atjaunots vēsturiskais kamīns, parkets un telpas griesti ar visiem to dekoratīvajiem elementiem, kā arī veikta ļoti interesanta apdares restaurācija koka sienu paneļiem, kurus rotā gobelēnu fragmenti un nelieli gleznojumi. Patiesībā tā gadās reti, ka kādā salīdzinoši mazā telpā vienkopus ir jāveic tik daudzveidīgi restaurācijas darbi, kurus šajā gadījumā realizēja, manuprāt, ļoti saliedēta un profesionāla restauratoru komanda.”
Jūlijs Madernieks (1870.–1955.) bija ne vien spilgts sava laikmeta latviešu gleznotājs, interjerists, pedagogs un mākslas kritiķis, bet arī nacionālā romantisma stila novirziena pamatlicējs Latvijas mākslā. Pagājušā gadsimta divdesmito gadu vidū Madernieks strādāja pie administratīva tipa interjeru risinājuma, kurā atbilstoši izvirzītajam uzdevumam un telpu reprezentācijas raksturam veidoja dekoratīvi ornamentālus griestu un sienu gleznojumus.
(AS “Būvuzņēmums Restaurators” restauratore Inese Ozoliņa)
Ornamentālie gleznojumi apvienojumā ar telpu iekārtas priekšmetu atturīgi oficiālo risinājumu veidoja tajās galveno akcentu. Lieki piebilst, ka šis periods mākslinieka daiļradē acīmredzami sakrīt ar to, kas pašlaik atklāts un atjaunots Latvijas Republikas Kultūras ministrijas telpās.
Būtiska piezīme! Lai arī Kultūras ministrijas Kamīnzāles dekoratīvo krāsojumu atklāšanas brīdī bija pārliecība, ka to autors tik tiešām bijis Jūlijs Madernieks, tomēr vēlāk – žurnāla “Latvijas Architektūra” 2017. gada nogales (132. numura) rakstā “Jūlijs Madernieks lūdz vārdu” tā autore Ilze Žeivate sava pētījuma rezultātā nonāk pie secinājuma, “ka ēkas Rīgā, Nikolaja ielā 13 (tag. Valdemāra 11a), kāpņu vestibila, kamīnzāles un biljarda zāles mākslinieks ir Frīdrihs Alfrēds Lieknejs (Fridrich Alfred Leekney), kurš radījis šo telpu interjera projektus toreizējam mājas īpašniekam – direktora kungam Villijam Pozelt (Willy Posselt).”
