Eklektikas stilā veidotā nama (kas atrodams Rīgā, Čaka ielā 61) fasādes atjaunošanas procesā tika veikti dažādi darbi. Starp tiem izceļamas vairākas pozīcijas, no kurām nozīmīgākā neapšaubāmi ir vēsturisko dekoratīvo elementu atjaunošana, jo daļa no tiem bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Tādēļ visi veidojumi, vilkumi un dekori tika kā izgatavoti no jauna AS “Būvuzņēmums Restaurators” darbnīcās, tā arī pēc vajadzības pieveidoti uz vietas objektā.
Tāpat uzņēmuma speciālisti veica arī jumta karnīzes remontu, fasādes sienas apmetuma atjaunošanu, vārtrūmes atjaunošanu, jaunu skārda (ar PVC pārklājumu) palodžu montāžu, kā arī fasādes apgaismojuma uzstādīšanu.
Darbi pēc nama īpašnieku pasūtījuma tika uzsākti 2017. gada maijā, bet pabeigti oktobrī.
Sākotnējais piecstāvu ēkas projekts Rīgas būvvaldē saskaņots 1931. gadā un to izstrādājis, kā arī būvdarbus uzraudzījis pazīstamais arhitekts un inženieris Teodors Hermanovskis.
Arhīva dokumentos nav ziņu par to, kāpēc projektā paredzētā ēkas stilistiska mainīta no funkcionālisma uz eklektismu ar 19. gadsimta otrās puses arhitektūrai raksturīgām detaļām, veidiem un piesātinājumu fasādē, kā arī interjerā. Šādā veidolā ēka saglabājusies līdz mūsdienām.
Sākotnēji izstrādātais projekts paredzēja funkcionālisma stila būvi ar horizontālu fasādes kompozīciju, stilam raksturīgu logu dalījumu, ārdurvju veidolu. Rīgas būvvaldē projekts apstiprināts 1931. gada 11. septembrī. Ēkas būvniecība uzsākta nekavējoties un 1931. gada 18. decembrī T.Hermanovskis ziņo Būvvaldei, ka “pabeigtas mūra sienas un uzlikts skārda jumta segums.” Līdz 1932. g. 15. aprīlim pirmajos trīs stāvos “izblankotas šķērssienas”, tomēr fasādes joprojām bez apmetuma un turpmāki celtniecības darbi uz laiku pārtraukti, jo ēkas saimniekam trūkuši līdzekļi, par ko liecina viņa vēstules Rīgas būvvaldei 1932. gada pavasarī.
Ēkas pirmā stāva plašais stiklojums ar stūra logiem, gludā sienu plakne bez dekoratīviem elementiem vēl liecina par sākotnējo funkcionālisma stila ieceri, bet pretēji tam fasāde no otrā līdz piektajam stāvam, kā arī greznās ārdurvis, veidotas bagātīgi dekorēti.
Visus stāvus atdala horizontālas dzegas – virs pirmā stāva ar izteiktu, izvirzītu profilu, virs trešā stāva platāka, dekorēta ar vienlaidu zobiņu joslu jeb dentikuliem, tad ornamentālu olinājuma joslu, virs ceturtā stāva šaurāka, viegli profilēta josla.
Jumta dzegas dekori un modiljoni no fasādes bija zuduši, bet dzegas pārkares apakšpusē bija samanāmas to atrašanās vietas. Viens modiljona un arī dzegas dekora paraugs bija saglabājies, lai gan tuvu sadrupšanas un sadalīšanās stadijai. Šie, kā arī daudzi citi fasādes dekoratīvie elementi, atjaunošanas procesā tika rūpīgi demontēti, restaurēti un atlieti no jauna.
No otrā uz trešo stāvu visā to augstumā starp logiem vertikālās plaknes aizpilda pilastri, dekorēti ar kanelūrām, vainagojumā korintiskā ordera kapitelis ar sānu volūtām un akanta lapām, papildināts ar skulpturālu tēlu centrā, pie pamatnes augsta bāze. Zem otrā stāva logiem balustra cilnis kā savienojuma elements starp pilastru bāzēm. Fasādes abās malās platāki pilastri ar augstākām bāzēm un doriski atturīgu orderi. Zem otrā stāva logiem festoni – skulpturāls cilnis kā ziedu vija ar lauvas galvu vidū.
Ceturtā un piektā stāva logiem ornamentētas ģipša aplodas. Virs ceturtā stāva logiem profilēts pusapļa segmenta sandriks ar ornamentālu aploci un nišā izvietotu skulpturālu cilni (divi veidi). Virs piektā stāva logiem lēzeni segmentveida sandriki. Ceturtā un piektā stāva fasādes apmetumā dekoratīvi horizontāli rievojumi.
Dati par eklektiskā tēla ieviešanas laiku ēkas fasādē, idejas autoriem, ēkas nodošanu ekspluatācijā nav pieejami.
