Vēsturiskie koka elementi ir gan amatniecības mantojums, gan arī sava laika meistaru prasmju apliecinājums. Tāpēc, ja ēkai ir veci koka logi, durvis, koka apdare vai citi dekoratīvie elementi, tad tos ir vērts saglabāt un atjaunot. Galu galā – šodien ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē arvien augstāk tiek vērtēta tieši koka arhitektūra.
Cita lieta, ka vēsturisko ēku atjaunošanā, un it īpaši tajā daļā, kas saistīta ar galdniecību, ir jāņem vērā dažādi faktori, kuri ietekmē ne vien restaurācijas tempus, bet arī renovācijas vai rekonstrukcijas procesu kā tādu. AS “Būvuzņēmums Restaurators” ir viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā, kas realizē vērienīgus būvju atjaunošanas projektus, jo tam ir gan vajadzīgie restaurācijas speciālisti, gan arī nepieciešamā materiāli-tehniskā bāze šāda veida projektu realizēšanai. Nemaz nerunājot par pieredzi, kas sniedzas līdz pat tālajam 1951. gadam, kad uzņēmums tika dibināts.
Pēc iespējas tuvāk oriģinālam
“Ņemsim par piemēru parastu koka logu, kas atrodas vēsturiskā ēkā un kuram kopā ar citiem veicamajiem atjaunošanas darbiem arī ir vajadzīga restaurācija,” savu stāstījumu iesāk AS “Būvuzņēmums Restaurators” galdniecības vadītājs Gints Zaļeškevičs: “Šāds logs vispirms ir jādemontē, jāatved uz mūsu darbnīcām, jāatstiklo, jānoņem tam vecie krāsu slāņi, vajadzības gadījumā jāveic trūkstošo koka detaļu protezēšana un defektu špaktelēšana. Visbeidzot logs ir jānokrāso par jaunu un jāiestiklo. Vēl tam jāpieliek eņģes un rokturi, ko arī vēl var nākties atjaunot, lai šo logu vispār varētu vest atpakaļ uz vēsturisko objektu un tur uzstādīt.”
Nevajadzētu aizmirst, ka bez restaurācijas prasībām un pietātes pret veco meistaru darbu ir vēl arī mūsdienu ēku energoefektivitātes prasības, kuras jāņem vērā, realizējot arī vēsturisko objektu atjaunošanu. Piemēram, var izrādīties, ka vēsturiskajā logā ir jāieliek moderna stikla pakete, kas no klasiskās restaurācijas un vēsturiskuma viedokļa raugoties varbūt arī nav nemaz tik labi (jo pareizāk būtu logu saglabāt tā vēsturiskajā izskatā), taču telpā, kurā šāds atjaunots un “energoefektīvi uzlabots” logs tiks uzstādīts, būs daudz siltāk.
“Citiem vārdiem sakot, kaut kādas lietas var nākties upurēt, taču tas nebūt nenozīmē, ka mūsu meistariem un galdniekiem tāpēc paliek mazāk darba. Gluži pretēji. Lai vēsturiskajā logā ieliktu jaunu stikla paketi, kura ir biezāka par parasto stikla rūti, ir jāveic papildu frēzēšana. Nemaz nerunājot par to, ka tā ir arī atbilstoši jānostiprina, jo loga rūts ir ievērojami vieglāka par tāda paša izmēra paketi. Respektīvi – darba ir pat vairāk,” savu stāstījumu par logu restaurāciju turpina uzņēmuma speciālists.
Tiesa, šajā gadījumā runa ir tikai par vienu logu. Ja logu ir vairāk, tad darba apjomi, protams, arī palielinās. Taču tas notiek ne tikai uz restaurācijas rēķina vien. Jāņem vērā vēl viens būtisks faktors, proti, ne visus logus iespējams restaurēt. Ir objekti, kuros atjaunojama ir tikai daļa logu, jo pārējie ir tādā stāvoklī, ka vienkāršāk ir izgatavot to kopijas – jaunus koka logus, kas izskatīsies tieši tādi paši kā oriģinālie. Un tam jau ir vajadzīgs tradicionālais galdnieku darbs. Tikai ar to atšķirību, ka kopijām ne vien jāizskatās tāpat kā oriģināliem, bet iespēju robežās arī jābūt izgatavotām pēc līdzīgām metodēm.
“Tas, protams, nenozīmē, ka mēs tagad ņemsim un ēvelēsim dēļus ar ēvelēm, kuras izmantoja pirms 150 gadiem. Tam tiek izmantoti mūsdienīgi darbagaldi un citas profesionālās iekārtas. Taču pat tādas detaļas kā, piemēram, koka stiprinājumus šādām logu kopijām noteikti mēģināsim maksimāli pietuvināt to oriģināliem,” uzsver Gints Zaļeškevičs.
Kad jārestaurē uzreiz 117 logu…
Pie kopiju izgatavošanas neatgriezeniski sabojātie logi ir vispirms jāizjauc, tad jāizpēta, kā tie izgatavoti, vajadzības gadījumā jāuzrasē, tad pēc rasējumiem jāizgatavo jaunas detaļas, kas maksimāli līdzīgas oriģinālajām, un visbeidzot jāsaliek tas viss kopā. Tālāk gan darbības ir tādas pašas kā ar restaurējamajiem logiem. Tie tiek attiecīgi krāsoti un stikloti, kā arī visiem logiem tiek uzliktas metāla detaļas un citi vajadzīgie stiprinājumi.
Oriģinālās metāla detaļas iespēju robežās tiek restaurētas, taču arī tām vajadzības gadījumā tiek izgatavotas kopijas. Ar to nodarbojas kalējs Pēters Koroļs, kurš gan darbus veic ne tikai pie šādiem, bet arī pie krietni vien vērienīgākiem uzņēmuma projektiem. Piemēram, viņš pirms vairāk nekā 30 gadiem kopā ar kolēģi izgatavoja Rīgas Doma gaiļa kopiju. To pašu, kurai vēl pirms dažiem gadiem tika atjaunots zeltījums un kas arī tagad rotā pilsētas atpazīstamākās katedrāles torni.
Taču, atgriežoties pie logu restaurācijas un būvgaldniecības projektiem, jāteic, ka arī šis vēl nav viss. Restauratoru un galdnieku darbu sarežģī vēl arī tas, ka ļoti bieži ne visi logi objektā ir vienādi. “Piemēram, viens no projektiem, pie kura pašlaik strādā mūsu galdnieki, ietver 117 logu restaurāciju. 22 no šiem logiem ir restaurējami, taču 95 ir jāizgatavo no jauna to kopijas. Visi logi arī nav vienādi. Ir gan groplogi, gan futerlogi. 26 no logiem ir mazāka izmēra. Tie paredzēti pagrabam. Apmēram 30 ir lielāki logi ir ar arkām, bet pārējie – vidēja izmēra. Ar šo pasūtījumu plānojam tikt galā līdz rudenim, jo paralēli ir vēl citi projekti un objekti, kur arī būs vajadzīgs mūsu galdnieku darbs,” skaidro AS “Būvuzņēmums Restaurators” galdniecības vadītājs Gints Zaļeškevičs.
Runājot par citiem projektiem un objektiem, noteikti jāmin, ka logu restaurācija un to kopiju izgatavošana ir tikai daļa no tiem būvgaldniecības projektiem, pie kuriem strādā AS “Būvuzņēmums Restaurators” galdniecības meistari. Un šajā rakstā pie tiem kavējāmies tik daudz vienīgi tāpēc, lai labāk ilustrētu galdnieku darbu restaurācijas procesā. Vēl, protams, ir arī koka durvju restaurācija un izgatavošana, koka dekoratīvās līstes un citi dekoratīvie elementi un galdniecības izstrādājumi, kas gan iekšējā, gan arējā apdarē tiek izgatavoti kā restaurācijas projektu ietvaros, tā arī no jauna.
Te noteikti var minēt tādus projektus kā koka dekoratīvās apdares restaurācija Latvijas Republikas Kultūras ministrijas kamīnzālē. Ļoti interesants projekts, kura laikā, pateicoties uzņēmuma restauratoru darbam, zem koka apdares tika atklāti arī unikāli sienu krāsojumi. Noteikti jāpiemin pavisam nesen realizēts projekts – koka durvju restaurācija un to kopiju izgatavošana Rīgas apgabaltiesas telpās, kur sanāksmju telpā no jauna tika izgatavota īpaša dekoratīvā siena. Tāpat liels darbs tika ieguldīts vēsturiskās kāpņu telpas koka apdares restaurācijā Rīgā, Valdemāra ielā 37.
Atzinīgi vērtējams restauratoru darbs pie Elejas muižas vēsturiskā Tējas namiņa atjaunošanas, kas tika realizēts pirms vairākiem gadiem. Savukārt pašlaik AS “Būvuzņēmums Restaurators” meistari strādā pie vesela koka ēku kompleksa atjaunošanas Rīgā, Daugavgrīvas ielā 9 un 11.
