Laikā, kad top šis raksts, Latvijā viesojas Vatikāna valsts vadītājs un Romas katoļu baznīcas galva – Viņa Svētība pāvests Francisks. Minētais fakts ir mudinājis daudzas katoļu draudzes uzpost savus dievnamus, bet politiķus – parūpēties par vēl dažu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu savešanu kārtībā. Tādēļ vēl jo vairāk mums šķiet svarīgi pastāstīt par darbiem, kas veikti Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāles restaurācijas un atjaunošanas laikā.
Taisnības labad gan jāteic, ka vienreiz jau rakstījām par šo objektu. Laikā, kad katedrālei tika veikta torņa un fasādes vēsturiskā ķieģeļu mūra restaurācija. Tagad tā ir veiksmīgi noslēgusies un pilnā sparā rit nākamā kārta – altārtelpas, cokola, ārējo tīklu un jumta (izņemot torni) restaurācijas darbu veikšana. Projektu izstrādājusi SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, bet autoruzraudzību veic arhitekts Artūrs Lapiņš. Savukārt būvdarbi un restaurācijas darbi uzticēti akciju sabiedrībai “Būvuzņēmums Restaurators”.
Nozīmīga arhitektoniska dominante
1225. gadā celtā baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9. Vēsturiski šis ir arī pirmais oficiālais latviešu draudzes dievnams Rīgā – 1523. gadā.
Rīgas kultūrvēsturiskajai videi nozīmīga celtne gan kā arhitektūras piemineklis, kurā saglabāti arī daudzi Latvijas sakrālās mākslas kontekstā nozīmīgi mākslas pieminekļi, gan kā UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra būtiska arhitektoniska dominante. Kā Romas katoļu Baznīcas arhibīskapa katedrāle Svētā Jēkaba baznīca kopā ar tai līdzās esošo Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu, kūrijas un klostera ēkām, kā arī dažādu katoļu laju organizāciju mītnēm, veido šīs konfesijas garīgo centru Rīgā. Šobrīd Jēkaba baznīca ir Rīgas katoļu centrs.
Šai samērā nelielajai baznīcai (garums apmēram 50m) ir visai izteiksmīgs slaids tornis (86m), kas labāk par pārējiem saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu (baznīcas torni rotā nevis krusti, bet gan gaiļi). Pēc plānojuma Sv. Jēkaba baznīca ir tipiska lauku baznīca (Dorfkirche). Dievnams sastāv no kora, īsas trīsjoma draudzes telpas un torņa, kas novietots virs vidusjoma rietumu travejas un noslēdzas ar gotisku smaili. Kvadrātveida bezapsīdas koris, kuru sedz krusta velves bez nervīrām, norāda uz cisterciešu arhitektūras ietekmi.
Vērienīgi protezēšanas darbi
Ēkas restaurācijas darbu laikā īpaša uzmanība tiek veltīta jumta konstrukcijām, kuru labošana un nostiprināšana, domājams, nebija veikta kopš 1826. gada, kad strādnieki, kas to darīja, bija atstājuši jumta spārēs iegravētas liecības. Attiecīgi arī pašas jumta konstrukcijas bija salīdzinoši sliktā stāvoklī. It īpaši tajās daļās, kas atradās pie mūrlatas.
“Sākotnēji objektā pa tvērieniem tiek veikta esošā skārda demontāža un utilizācija. Veicot seguma demontāžu, tika noņemts arī jumta dēļu klājs – bojātā koksne utilizēta. Savukārt esošā jumta konstrukcija tika speciāli balstīta, lai būtu iespējams veikt trupējušo koka konstrukciju nomaiņu un protezēšanas darbus. Balstīšanas darbiem tika izbūvēta papildu konstrukcija no stikla šķiedras kompozīta materiāliem un kravas nostiprināšanas siksnām ar spriegotājiem. Konstrukcijas izbūvei tika izmantotas dubultās “T” sijas ar 200x200mm šķērsgriezumu, bet pati konstrukcija tika veidota izjaucama un pārvietojama, lai darbus veiktu pa tvērieniem. Šāds risinājums tika patapināts no līdzīgām konstrukcijām, kas tika veidotas Rīgas Doma katedrāles jumta restaurācijas laikā. Darbi katrā posmā vidēji tika veikti aptuveni 14 dienu laikā, ieskaitot pagaidu konstrukcijas montāžu un demontāžu. Konstrukcijas montāža tika veikta balstmezglu zonās. Katrā posmā, pēc pagaidu konstrukcijas uzstādīšanas, darbi tika veikti noteiktajā secībā,” stāsta AS “Būvuzņēmums Restaurators” atbildīgais būvdarbu vadītājs Dāvis Priede. Tiesa, viņš gan atzīst, ka šādi darbi tikai veikti vien pirmajos posmos, jo vēlāk jau tika izmantota vairāku domkratu sistēma, kas ievērojami paātrināja visu procesu – “kad atradām labāku risinājumu, pagaidu konstrukcijas vairs nemontējam, jo tas aizņemtu pārāk daudz laika.”
Dāvis Priede skaidro, ka “pēc jumta konstrukcijas nobalstīšanas tika veikta bojāto mūrlatu demontāža un esošā balstmezgla pārmūrēšana. Balstmezgls tika demontēts ar rokām, saglabājot veselos ķieģeļus otrreizējai izmantošanai, savukārt bojātie ķieģeļi tika aizstāti ar atgūtiem vai jauniem māla pilnķieģeļiem. Pēc balstmezglu atjaunošanas tika veikta bojāto koka konstrukciju nomaiņa un protezēšanas darbi. Koka protēzēm tika pasūtīts speciāli sazāģēts kokmateriāls, bet pašu protēžu izgatavošana tika veikta uz vietas objektā.”
Projektā tika izmantota ar antiseptiķi – antipirēnu apstrādāta gaissausa priedes koksne, kuras pieļaujamais mitrums koksnē bija 18-20%, savukārt nesošām konstrukcijām tika izmantoti C24 stiprības klases kokmateriāli. Tā kā dievnamam bija paredzēts patinēta vara skārda seguma jumts, tad koksnes apstrādei tika izmantoti aizsarglīdzekļi, kam nav novērojama mijiedarbība ar vara skārdu. Protezēšanas darbu savienojumi tika veidoti atbilstoši projektā norādītajiem protezēšanas paņēmieniem. Piemēram, visu protezējamo elementu protēžu vietas tika atliktas vismaz 400mm attālmā no trupes. Savukārt mūrlatu pagarināšanai atbilstoši projektam kokmateriālos tika veidoti attiecīgi iecirtumi, bet pašas mūrlatas un uzspāres tika montētas uz ozolkoka paliktņiem. Visbeidzot – mūrlatas fiksētas izmantojot cinkotus vītņstieņus un “Hilti” ķīmiju. Katra protezējamā vieta tika apsekota kopā ar būvkonstruktoru un pieņemts lēmums vai to nepieciešams protezēt kā norādīts būvprojektā vai nepieciešamas korekcijas. Kopumā būvprojekts izstrādāts kvalitatīvi un būvniekiem negaidītu pārsteigumu projekta realizācijā pagaidām nav bijis. Katram mezglam veikta fotofiksācija un uzmērījumi pirms un pēc protezēšanas, kas vēlāk tiks apkopots restaurācijas pasē.
Interesants ir fakts, ka visu katedrāles koka konstrukciju protezēšanai kopumā izmantoti ap 40 kubikmetriem kokmateriālu.
Pēc remonta un protezēšanas darbu beigšanas tika veikta pagaidu konstrukcijas domontāža, pārvietošana uz nākamo posmu un jumta konstrukcijas “uzsēdināšana” uz jaunās mūrlatas.
Vēsturiskais metāls arī tiek saglabāts
“Arī vēsturiskie metāla elementi tika attīrīti līdz stabilai virsmai un nogruntēti ar svina mīnija grunti, pēc krāsoti ar lineļļas krāsu atbilstoši projektam. Koka konstrukciju mezglu pastiprināšana tika veikta, izmantojot metinātus un cinkotus tērauda savienojuma elementus. Visi metināmie savienojuma elementi tika izgatavoti darbnīcā, jo uz vietas objektā metināšanas darbi ugunsdrošības apsvērumu netika veikti,” norāda AS “Būvuzņēmums Restaurators” atbildīgais būvdarbu vadītājs Dāvis Priede.
Visbeidzot katedrālei tiek ieklāts patinēta vara skārda seguma jumts, ko veic, ievērojot ražotāja instrukcijas un norādījumus. Atbilstoši projektam tika izbūvētas vēdināšanas lūkas, jumta apkalpes sistēma un jauna nokrišņu noteksistēma (arī no patinēta vara skārda).
