Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornī atgriežas krusts un lode

Četru mēnešu laikā restaurētais Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas krusts un lode, kā arī ar tiem saistītie dekoratīvie elementi, kas tika demontēti un nodoti restaurācijai 2019. gada 8. aprīlī, šodien (23. augustā) atgriezušies vēsturiskā dievnama torņa smailē.

No jauna ir izgatavots arī torņa smailes dekors, kas vēsturiski atradies zem bumbas, bet pēc iepriekšējiem jumta remontdarbiem nebija novietots atpakaļ.

Baznīcas torņa dekoratīvo elementu (krusta trejlapu, tornīšu izbūvju un fiāļu ložu, kā arī lielās lodes) labošanu veica AS “Būvuzņēmums Restaurators” ilggadējais kalējs Pēters Koroļs, kurš savulaik izgatavojis Rīgas Doma katedrāles torņa gaili, bet pēc 30 gadiem piedalījies tā restaurācijas darbos. Savukārt zeltīšanas darbus 19,32 kvadrātmetru apjomā paveica uzņēmuma restauratore Inese Ozoliņa un viņas palīgs Raimonds Karveckis. Zīmīgi, ka Inese Ozoliņa pirms vairākiem gadiem arī zeltījusi to pašu Rīgas Doma gaili.

Cēsu Sv. Jāņa baznīcas krusta un lodes zeltīšanas process

Arī demontējot krustu, tā 67 vietās cauršautajā lodē tika uzieta laika kapsula, kurā tika atrasti trīs 19. gadsimta vidū pierakstīti papīra ruļļi. Ņemot vērā, ka pati kapsula divās vietās arī cauršauta, bija bažas par tās satura stāvokli. Taču meistars, kas kapsulu izgatavojis, to bija aizvalcējis pamatīgi, lai rakstītās liecības saglabātos, tādēļ vēsturniekiem izdevās rakstīto atšifrēt.

Šī tradīcija tika ievērota un turpināta. Svinīgā pasākuma laikā, ko organizēja baznīcā, klātesošie varēja vērot, kā laika kapsulā ievietoja trīs vēstījumus nākamajām paaudzēm – no Cēsu pilsētas, no baznīcas draudzes, kā arī no AS „Būvuzņēmums Restaurators”, kas pašlaik veic dievnama atjaunošanas un restaurācijas darbus.

Laika kapsula un vēstījumi, kas tika ievietoti Cēsu Sv. Jāņa baznīcas lodē

Kopā ar vēstījumiem kapsulā tika ievietots arī vietējā laikraksta “Druva” drukātā izdevuma eksemplārs ar šīs dienas datumu, divu eiro monēta ar Vidzemes ģerboni, kā arī informatīvs buklets par pašu baznīcu drukātā formā.

Kapsulu rūpīgi aizlodēja tās izgatavotājs – Cēsu metālkalējs Jānis Martinsons. Savukārt restaurācijas uzņēmuma pārstāvji to uzcēla torņa smailē un ievietoja zeltītajā krusta lodē. Tur kapsula glabāsies, līdz atkal reiz tiks atvērta.

Restaurētā krusta un lodes uzstādīšana Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornī

(Krusta un lodes uzstādīšanas foto autors – Uldis Skroders)

Visi trīs vēstījumi pēc sava rakstura ir ļoti dažādi. Baznīcas pārstāvju vēstījuma teksts ir “vēstule nākamajām paaudzēm”, informējot par 2019. gada draudzes darbības spilgtākajiem notikumiem. Tajā iekļauta arī neliela statistika un cita informācija par ikdienas kalpošanas aktivitātēm. „Mēs ceram un ticam, ka mūsu Sv. Jāņa baznīca arī nākotnē būs vieta, kur pulcējas kristīgā draudze – stipra ticībā un tieši mūsu pēcteči, būs tie, kuri vēstījumu atvērs,” teikts draudzes vēstules izskaņā.

Cēsu pašvaldības pārstāvji nākamajām paaudzēm atstājuši informāciju zibatmiņas formātā. Tajā saglabātas svarīgākās ziņas par to, kas šodien raksturo Cēsis – skaitļos, fotogrāfijās un sasniegumos. Tai klāt pievienots arī Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga uzsaukums un vēlējums rakstiskā formā.

Savukārt “restauratoru vēstījumā”, kuru sagatavoja AS “Būvuzņēmums Restaurators” pārstāvji, rakstiskā formā izklāstīta svarīgākā informācija par dievnama atjaunošanas un restaurācijas darbu veicējiem – projektētājiem, būvdarbu vadītājiem, kā arī atsevišķiem meistariem un uzņēmumiem, kas piedalījušies visā darba procesā.

Cēsu Svētā Jāņa lauku draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs savā runā uzsvēra, ka „krusts ir Kristus Baznīcas identitātes zīme, vēstījums par Dieva lielajiem darbiem, savu radību mīlot. Cauri laikiem mūsu dievnama torņa smaile ar krustu ir bijusi kā bāka ceļiniekiem Cēsu pilsētas sirds meklējumos pat nakts stundās. Krusts ir liecinieks tam, ka mums ir dota iespēja savas cerības saskaņot ar Dieva novēlēto.” Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs savā runā norādīja, ka “Cēsis vienmēr cēlušas augšup. Šeit auguši daudzi no radošākajiem Latvijas prātiem, kas veidojuši mūsu tautas pašapziņu. Cēsis ir mūsu valsts vēstures šūpulis un dižgaru kalve. Un cauri laikiem tās nemainīgs simbols bijusi Svētā Jāņa baznīca.”

Restaurācija notiek astoņu sadarbības partneru kopīgā projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros. Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas projekta I kārtu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), līdzfinansējumu nodrošina Cēsu novada pašvaldība un Cēsu Sv. Jāņa lauku evaņģēliski luteriskā draudze. Baznīcas restaurācijas kopējās izmaksas prognozētas līdz pat 1,7 miljoniem eiro, no tiem 1,38 miljoni ir ERAF finansējums.