Pavisam neierastu pārsteigumu valsts svētkos rīdziniekiem sarūpējuši restauratori, kas, atjaunojot 1901. gadā celto vēsturisko namu Ernesta Birznieka-Upīša ielā 24, nokrāsojuši to patriotiskās krāsās. Tagad nama fasāde ir arī izgaismota, un sarkanbaltsarkano ēku, ko projektējis pazīstamais vācu izcelsmes arhitekts Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs (Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff), vakara stundās var aplūkot ikviens garāmgājējs vai garāmbraucējs.
“Taisnības labad gan jāteic, ka arhitektoniski mākslinieciskās izpētes laikā, ko veica arhitekte Ilze Mekša, 120 gadus vecajai ēkai tika atklātas vismaz sešas dažādu krāsojumu kārtas, no kurām tumši sarkanais tonis, kas visvairāk līdzinās Latvijas karoga krāsai, tika izmantots pašā pirmajā kārtā. Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šis tonis tika izvēlēts atjaunotajam fasādes krāsojumam. Tagad mēs varam redzēt, ka šī drosmīgā iecere sevi attaisnojusi un sarkanbaltsarkanā ēka pagaidām ir viskrāšņākā (jo, šķiet, ir arī vienīgā) visas ielas garumā, kuras fasāde ilgākā laika periodā atjaunota,” skaidro AS “Būvuzņēmums Restaurators” valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.
Uzņēmuma vadītājs atzīst, ka ar fasādes apgaismojumu gan restauratori pasteigušies, zinot, ka tuvojas 18. novembris.
Tāpat restauratori veikuši lielu darbu arī pie eklektismam raksturīgo fasādes dekoratīvo elementu atjaunošanas, kā arī vēsturisko logu un durvju restaurācijas. “Noteikti ir vērts pieminēt dekoratīvo kartušu virs galvenās ieejas ar ēkas pirmā īpašnieka Aleksandra Vintča monogrammu “AW” (viņš savulaik bijis ne vien šīs ēkas, bet arīdzan dažādu darbnīcu īpašnieks). Tas ir dekoratīvi vissarežģītākais, bet vienlaikus arī interesantākais un skaistākais šīs fasādes elements. Taču es personīgi gribētu uzteikt arī galdnieku darbu, kuriem izdevās atjaunot ne vien vēsturiskās koka durvis, bet arī neparastos logu rāmjus. Tas vairumā objektu, pie kuriem strādājam, ir daudz sarežģītāk paveicams uzdevums, jo parasti tieši logu rāmji ir pastiprināti pakļauti gan lietus, gan saules ultravioletā starojuma ietekmei, un tādēļ bieži vien ir ļoti sliktā stāvoklī. Savukārt šeit galdniekiem izdevās restaurēt salīdzinoši daudz elementu, par ko man ir īpašs prieks,” skaidro Mareks Mamajs.
—–