Ielas un iekšpagalma fasāžu atjaunošanas darbi koka ēkai Rīgā, Maskavas (tagad – Latgales) ielā 137, tika pabeigti 2023. gada vasarā. Tos pēc privāta pasūtījuma veica AS “Būvuzņēmums Restaurators” celtniecības, galdniecības un būvgaldniecības meistari, piešķirot vēl vienai vēsturiskai koka ēkai pilsētā atjaunotu veidolu.
Lai arī kopš 2024. gada februāra agrākā Maskavas iela pārdēvēta par Latgales ielu, koka nams atrodas rajonā, ko rīdzinieki tradicionāli dēvē par “Maskavas forštati”. Šī rajona senākā daļa 14. gadsimtā veidojās tieši aiz pilsētas vaļņiem – Daugavas krastmalā. Pēc 1348. gada šai vieta bija nosaukums “Lastādija”, kas cēlies no vācu valodas vārda “die Last” — “krava”.
Hanzas savienības pilsētās šis jēdziens apzīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Pārējā tagadējās Maskavas forštates daļa auga lēni. Tās kodols — Rīgas Jēzus baznīcas apkārtne un domkapitulam piederošie Pagraba tīrumi — vēl 16. gadsimtā bija vāji apbūvēts un tur bija tikai četras piecas ēkas.
Tā kā Maskavas forštate bija izvietojusies zemā vietā un katru gadu applūda, radās nepieciešamība pēc dambja izbūves gar Daugavu. 1650. gadā uzbūvēja Jāņa dambi, no kura vēstures gaitā izauga Maskavas iela, kas savu tagadējo nosaukumu ieguva 1859. gadā un līdz pat 1939. gadam regulāri tika pagarināta. Lai gan ielu tīkls apkaimē sāka veidoties jau sen, savus nosaukumus ielas ieguvušas tika 19. gadsimtā, jo kara draudu izraisīto priekšpilsētu dedzināšanas akcijās cieta ne tikai atsevišķas ēkas, bet arī ielas. 19. un 20. gadsimta mijā Maskavas forštates ielas nosauca Latgales un Krievijas pilsētu, novadu, apdzīvotu vietu, upju un ezeru vārdos.
Zīmīgi, ka šajā teritorijā ilgstoši bija atļauta tikai koka apbūve, jo to kara gadījumā viegli varēja iznīcināt. Tieši šādu likteni bijusī Maskavas priekšpilsēta pilnīgi vai daļēji piedzīvoja jau 1601., 1605., 1700., 1709. gadā un 1812. gadā, kad Rīgas kara ģenerālgubernators M. Essens pavēlēja nodedzināt Pēterburgas un Maskavas priekšpilsētas, kas atradās uz ziemeļiem un austrumiem no Vecrīgas. Naktī no 11. uz 12. jūliju liesmās bojā aizgāja vairāk nekā 700 namu, bez pajumtes palika ap 10 tūkstoši priekšpilsētu iedzīvotāju. Atjaunojot nopostītās ēkas, plaši izmantoja paraugfasāžu nomenklatūru.
Mūsdienām līdzīgu veidolu Maskavas forštate ieguva 19. gadsimtā, jo galvenokārt saglabājušās ir tās koka ēkas, ko priekšpilsētā cēla 19. gadsimta sākumā pēc priekšpilsētu dedzināšanām. Tādēļ te nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 18. gadsimtu.
