Vēsturiskajā Rīgas Doma baznīcā, kur no 2014. līdz 2015. gadam tika veikta restaurācijas darbu otrā kārta, atjaunotas arī vairākas kapelas. Katedrālē restaurēts Neimaņa ieejas vestibils, Dienvidu kapela, Ziemeļu jeb Marijas kapela un Krustejas kapela (Rīgas Doma eja uz krusteju).
Rīgas Doms ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze. Šī ir viena no vecākajām sakrālajām celtnēm ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā. Turklāt pati baznīcas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vēl 2004. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija uzdeva uz pārbaudes laiku slēgt Rīgas Domu, jo ēkas izpētē tika konstatēts, ka jebkurā brīdī var krist Doma vidējā kolonna. Gadu vēlāk Rīgas Domu iekļāva „Pasaules pieminekļu fonda“ 100 apdraudētāko objektu sarakstā.
Vērienīgo restaurācijas darbu laikā, kas tika uzsākti 2014. gadā, tad arī tika atjaunotas visas četras nosauktās kapelas.
Neimaņa ieejas vestibila restaurācija
Baznīcas centrālās ieejas daļā sienas un griesti ir veidoti no māla ķieģeļu mūra. Mūris apmests, bet apmetums krāsots ar ūdens emulsijas krāsu. Griestu vidusdaļā kaļķa apmetums un dekors – ar rokām veidota stuka liesmu zvaigznes formā. Nesošie stūru balsti eksponēti ķieģelī, ķieģelis tonēts. No Arensburgas kaļķakmens izbūvēts podests (balkons), kas balstīts uz četrām kaļķakmens kolonnām. Stūru konsoles veidotas no dolomīta.
Pirms restaurācijas darbu uzsākšanas Neimaņa ieejas vestibilā tika fiksēts, ka griestu vidusdaļu šķērso plaisa, pie lustras rozetes atdalījies apmetuma gabals ar dekoratīvo elementu fragmentu. Apmetums ar dekoratīvo veidojumu atslāņojies no pamatnes. Dekora veidojumu stariem daudz veikti vēlāku laiku protezējumi no ģipša, kas atsevišķās vietās veidoti robusti. Lustras centrālās rozetes nobeiguma zieda dekors krāsots ar viendabīgu emulsijas krāsu, bet kustīgs.
AS „Būvuzņēmums Restaurators” meistari sākumā veica apdares attīrīšanu, kā arī utilizēja iepriekš uzklāto apmetumu un krāsas. Pēc tam tika likvidētas plaisas griestos, kā arī no jauna darināts oriģinālais sienu krāsojums. Tajā skaitā arī ap 16.-17. gadsimtā uzstādītajām kapu plāksnēm. Tika atjaunota arī vestibila centrālā ekspozīcija – lustra ar liesmu staru elementiem. Liesmu stari tika restaurēti ar vēsturiskajam analogu stuka apmetumu pēc iepriekš izstrādātas detaļu skices un saskaņā ar veikto analīžu rezultātiem.
Liesmu forma izstrādāta pēc analoģijas, izmantojot tam esošos oriģināla fragmentus. Lai saglabātu esošo staru stāvokli, mikroplaisas piepildītas ar nostiprināšanas līmējošo sastāvu (izmantojot šim nolūkam smalku šļirci). Trūkstošie liesmu stari atjaunoti ar veidojamo sastāvu uz romancementa bāzes. Sastāvs ir ļoti noturīgs ar smalku frakciju, lai veidotu virsmu, kas būtu izmantojama tālākai tās zeltīšanai jau pieminētajā polihromā krāsojuma tehnikā.
Ar AS „Būvuzņēmums Restaurators” meistaru rokām zeltījums tika uzklāts: griestu centrālā plafona pildiņa ierāmējumam un veidojumu stariem pa perimetru, kā arī staru izvirzītajās paaugstinātajās sānu vietās; plastiskā dekora griezto lapu vidiņos un starp lapām esošajos rombos; centrā esošā zieda vidū un tā ziedlapu ārējo malu ierāmējumos. Tāpat, zeltīts tika arī sešstūra pildiņa ierāmējums un dzegas daļā divu mazo rozetīšu vidiņi ar profilu un ārējo profilu. Zeltījums tika darināts eļļas tehnikā.
Kāpnes ieejas vestibilā tika nosegtas un pēc apdares darbu beigšanas tām veica saudzīgu pakāpienu tīrīšanu un restaurāciju. Augšējais pakāpiens tika speciāli apstrādāts ar akmens nostiprinātāju.
Dienvidu kapelas restaurācija
Dienvidu kapela izvietota no ieejas vestibila pa labi un tai ir kvadrātveida forma. Pārsegumu veido krusta velve. Sienas un griestu velve veidota no māla ķieģeļu mūra. Mūris gluds, apmests ar kaļķa javas apmetumu. Velve un sienu apdare krāsotas gaišas. Stūru konsoles veidotas no dolomīta ar atšķirīgu dekoru, to apdare – polihroms krāsojums ar zeltījumu, zem tām – pīlāru apdare ar apmetumu. Krusta velves ribas eksponētas ķieģelī. Pie rietumu sienas izvietots šaurs, garens lancetveida gotiskais logs ar ailas augšējās daļas akcentētu stūra rustu apdari. Pie dienvidu sienas izvietots lielais gotiskais logs ar māsverka spraišļojumu. Zem šī loga izveidotas kāpnes un mūrēts balkona margas parapets.
Pirms restaurācijas darbiem uz sienām un griestiem tika fiksēts apmetuma un krāsu uzslāņojums, kas radies iepriekšējo restaurāciju laikā. Sienās daudzviet būtiski atslāņojies apmetums, bet koka konstrukcijas saplaisājušas. Ārsienā vērojamas nosēduma pazīmes. Polihromais krāsojums uz dekoratīvajām detaļām ar skrāpējumiem.
Vispirms AS „Būvuzņēmums Restaurators” meistari veica apdares attīrīšanu, kā arī utilizēja iepriekš uzklāto apmetumu un krāsas. Tam sekoja piesāļotā apmetuma saudzīga demontāža, izmantojot āmurus; plaisu aizpildīšana telpas griestos ar kaļķu javu, logu ailas dabīgā akmens attīrīšana no krāsojuma, sienu mehāniska attīrīšana no emulsijas tipa krāsojuma, izmantojot skrāpjus un skalpeļus. Darbu turpinājumā izveidots saķeres apmetums uz sienām, kā arī sanācijas apmetuma sistēma uz sienām, izmantojot kaļķa materiālu. Sienas un griestu velves tika retušētas ar vēsturisko kaļķu krāsu. Polihromā krāsojuma tehnikā apdarinātie kapiteļi tika attīrīti no netīrumiem un nosēdumiem, saglabājot pašu krāsojumu nemainītā stāvoklī (minimāli pielabojot iepriekšējo gadu noskrāpējumus). Pēc atjaunošanas Dienvidu kapelā novietota lielformāta sienas glezna.
Eja uz krusteju
Eja uz krusteju atrodas baznīcas dienvidrietumu pusē, aiz Dienvidu kapelas. Telpa veido kvadrāta formu un ir caurstaigājama. Pārsegumu veido krusta velve. Sienas un griestu velve veidota no māla ķieģeļu mūra. Mūris gluds, apmests ar kaļķa javas apmetumu, bet krāsots ar krīta-līmes, kaļķa, emulsijas un eļļas krāsām. Krusta velves ribas apmestas un polihromi krāsotas skujiņas raksta ornamentālās joslās. Stūru konsole veidota no dolomīta un izvietota pie dienvidu sienas. Ejā uz krusteju, aizmūrētajā ziemeļu sienā, joprojām daļēji redzama romāņu stila kolonna ar kapiteli. Telpā durvis un starpsienas ir iebūvētas velvju ailās. Durvis ir ar virsgaismu.
Pirms restaurācijas tika fiksēta apmetuma daļēja atdalīšanās no pamatmūra. Daudzviet fiksēts uzsāļojums virs krāsojuma. Sienu un griestu mūrējumu klāja netīrumu, eļļas un sārņu kārta.
Darbu gaitā AS „Būvuzņēmums Restaurators” meistari vispirms veica apdares attīrīšanu un utilizēja iepriekš uzklāto apmetumu. Sāļu izdalījumi uz sienu apdares virsmas vispirms tika noslaucīti sausā veidā, nepieļaujot sāls nokļūšanu gruntī. Pēc pārbaudes tika veikta bojātās dekoratīvās apdares demontāža pārsegumos un sienām (atbilstoši saskaņotajām kartogrammām). Tāpat tika noņemts pēdējais emulsiju krāsu pārklājums. Griestu velve un ribas saudzīgi ar rokas instrumentiem tika attīrītas līdz iepriekšējās restaurācijas apdares līmenim, saglabājot ar pietāti iepriekšējo krāsojumu. Visbeidzot sekoja krāsošanas darbi, kuri tika veikti pielietojot mūsdienu krāsu materiālus. Nekrāsotie akmens materiāli tika pārklāti ar virsmas konsolidantu.
Visus darbus AS „Būvuzņēmums Restaurators” meistari veica ar rokām.
Ziemeļu kapelas restaurācija
Ziemeļu kapela no ieejas vestibila izvietota pa kreisi un tai ir kvadrātveida forma. Pārsegumu veido krusta velve. Sienas un griestu velve veidota no māla ķieģeļu mūra. Mūris vietām apmests gludi – velve, dienvidu un rietumu sienas veidotas ar kaļķa javas apmetumu, bet ziemeļu un austrumu sienas veidotas ar ķieģeļu apdari. Krusta velves centrā izvietota neliela rozete ar florālu dekoru. Stūru konsoles veidotas no dolomīta ar atšķirīgu dekoru, to apdare – polihroms krāsojums ar zeltījumu. Zem tām – pīlāru apdare ar šuvotu ķieģeļu mūrējumu. Nesošie stūru balsti un krusta velves ribas eksponētas ķieģelī, ķieģelis tonēts.
Pirms darbu sākšanas Ziemeļu kapelā fiksēts, ka sienas un griesti krāsoti ar ūdens emulsijas krāsu iepriekšējās restaurācijas laikā 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā. Dienvidu un rietumu sienās novērojams izteikts sāļu izdalījums, sevišķi 1,5 metru augstumā no grīdas. Neveiksmīgas ēkas ekspluatācijas rezultātā (notekūdeņu nepareiza novadīšana un piegulošās grunts līmeņa maiņa) ēkas cokols lokāli nepilda savu aizsardzības funkciju un sekmē kapilāro ūdens migrāciju ēkas sienās. Fiksētas daudzas plaisas, kas dažviet draudēja ar apmetuma atdalīšanos no mūra sienas. Tāpat plaisas tika fiksētas arī koka konstrukcijās.
Restaurācijas darbu laikā, pēc visu virsmu attīrīšanas no netīrumu kārtas, kā arī erodējošā apmetuma utilizācijas, uzņēmuma meistari vispirms veica mūra fiksāciju. Tostarp arī atsāļošanu ar lignīna kompresēm, kā arī plaisu aizdarināšanu ar speciāli sagatavotiem saistvielu materiāliem. Neizturīgie ķieģeļi tika aizvietoti ar jauniem, stiprināšanas nolūkos pielietojot kvarca grunti. Pēc tam sekoja apmešanas darbi un krāsojuma atjaunošana. Restauratoriem bija jāņem vērā, ka kapelas dekoratīvie elementi – kapiteļi – darināti polihromā krāsojuma tehnikā. Turklāt virs pamatkrāsas tie tonēti ar zeltu un bronzu.
Rīgas Domam – sava vēsturiskā elpa
Rīgas Domam vēsture sākas no 13. gadsimta, kad 1211. gadā sākās tās celtniecības darbi. Vissenākajā laika periodā, par kuru gan maz saglabājušies rakstiski avoti, baznīca tika būvēta kā monolīta ēka bez kapelām. Telpa zem torņa bija kā liela atvērta halle. Zināms, agrīnajos gadsimtos līdzās baznīcai bija klosteris un Doma skola, kurā gatavoja garīdzniekus. Vēlāk, 16. gadsimtā, kārtējās pārbūves laikā tika piebūvētas Dienvidu un Ziemeļu kapelas. Taču Doma baznīcas iekšiene tika praktiski pilnībā izdemolēta tā dēvētā „svētbilžu grautiņa” laikā – 1524. gadā. Savukārt pāris gadu desmitus vēlāk – 1547. gada ugunsgrēkā – tika iznīcināta arī torņa smaile. Pēc šim notikumiem baznīcai uzbūvēja jaunu torni un veica citus vērienīgus atjaunotnes darbus.
Laiks ritēja un saimnieciskā uzplaukuma laikā, 17. un 18. gadsimtā, baznīca tika apbūvēta ar dzīvojamām un saimnieciskajām ēkām. Kā noliktavas sāka izmantot arī kapelas, daudzreiz tur tika glabāta arī tajā laikā tik dārgā sāls. Nopietnas pārmaiņas notika 18. gadsimtā, kad tika uzbūvēts tagad redzamais tornis un kapelas zem tā ieguva pašreizējo veidolu. Pēc tam – laika periodā līdz mūsdienām – Doma kapelās vairākkārt tika veikti dažāda mēroga restaurācijas darbi.
Tagadējo restaurācijas darbu laikā AS „Būvuzņēmums Restaurators” speciālisti atjaunoja Doma baznīcas kapelas līdz veidolam, ko iepriekš (19. gadsimta astoņdesmitajos gados) radīja restaurācijas speciālisti arhitekta Vilhelma Neimaņa vadībā. Savulaik pazīstamais arhitekts par savu uzdevumu bija izvirzījis ne tikai Rīgas Doma baznīcai atgriezt gotisko spožumu, bet arī parādīt celtnes vēsturi.
