Krievu jūgendstila arhitektūras paraugs Jūras virsnieku saieta nams (Jūras virsnieku sapulču ēka) Karostā, Liepājā, celts laikā no 1898. līdz 1907. gadam. Ēka allaž kalpojusi kā multifunkcionāls centrs. Sākot no krāšņām ballēm, kas tajā tika rīkotas vēl Krievijas cara Nikolaja II laikā, un kara flotes bāzes, beidzot ar sanatorijas un hospitāļa funkcijām Latvijas brīvvalsts un padomju gados. Kopš 1994. gada ēka atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā, bet šobrīd uzsākti darbi pie ēkas logu un durvju restaurācijas, ko veic AS “Būvuzņēmums Restaurators”.
Par to kā restauratoriem sokas ar šo darbu, stāsta Mārtiņš Garančs, uzņēmuma galdniecības vadītāja vietnieks, kurš pie minētā logu un durvju atjaunošanas projekta strādā dienu dienā.
Gan restaurē, gan izgatavo kopijas
“Šis projekts ietver vairāk nekā simts logu un pusotra desmita durvju komplektu atjaunošanu, ko paveikt nav viegls uzdevums, jo darbs sastāv no vairākiem posmiem. No tiem restaurācija vai neatgriezeniski bojāto logu un durvju kopiju izgatavošana ir viena daļa no darba procesa, kas sākas vēl objektā ar demontāžu, marķēšanu un fotofiksāciju. Šīs lietas arī ir jāpaveic pareizi, lai demontētās logu vērtnes, logu bloki, durvju komplekti un citi saistītie elementi, kas restaurācijas darbu veikšanai tiek vesti uz uzņēmuma darbnīcām, būtu pēc tam iemontējami atpakaļ to sākotnējas vietās,” stāsta Mārtiņš Garančs, uzsverot, ka restaurācijas projektos šim nolūkam tiek izstrādāta speciāla marķējuma shēma.
Pēc logu un durvju nogādāšanas uzņēmuma darbnīcās tiek veikta to rūpīga apsekošana, lai noteiktu, kuri komplekti un detaļas ir restaurējamas, bet kur jāizgatavo kopijas. Restauratoru darbu sarežģī arī tas, ka visi logi nav vienādi. Sava laika meistari izgatavojuši tos turpat vai katru savā izmērā. Turklāt visā plašajā pils logu klāstā atrodami gan groplogi, gan futerlogi, daļa logu ir pavisam lieli – 5,5 metrus augsti un 2 metrus plati, turpretī citi – salīdzinoši mazi (1,0×0,8m). Taču tas arī vēl nav viss. Lielākā daļa logu un durvju ir arkveida (un daži no logiem pat pilnībā ovālas formas), kas pie precīzu kopiju izgatavošanas ir pietiekami komplicēts galdniecības uzdevums. Tāpēc, lai restaurētu veco furnitūru un atkārtotu vēsturiskos profilus, tiek izgatavoti arī speciāli instrumenti.
Darba procesā rodas vēsturiski atklājumi
Restaurācijas procesā logiem un durvīm vispirms tiek veikta attīrīšana no krāsu uzslāņojumiem. Krāsu slāņi, kuri viegli atdalāmi no virsmas, tiek notīrīti ar cietu skrāpi. Vēsturiskie lineļļas krāsas slāņi, kas ir noturīgi, netiek pilnībā notīrīti. Savukārt mūsdienīgo krāsu slāņu attīrīšanai izmanto karstā gaisa fēnu.
Koka protezēšana iespēju robežās tiek veikta, izmantojot atgūto kokmateriālu. “Vispirms tiek izkaltas un rūpīgi iztīrītas trupes bojātās vietas, kas jādara, lai trupes radītie bojājumi neplestos plašumā. Pēc tam šajās vietās tiek pielīmēti trūkstošie fragmenti, kas savukārt izgatavoti no jauna vai atgūtā kokmateriāla bez kokgraužiem un trupes bojājumiem. Jaunu koka izstrādājumu sastiprināšanai pielieto tradicionālus vai oriģinālam atbilstošus mezglus, ievērojot kokmateriāla šķiedras virzienu, profilu un raksturu. Detaļu pielīmēšanai izmanto vienkomponenta poliuretāna līmi, kas vajadzības gadījumā tiek fiksēta ar koka tapām. Tradicionālie konstruktīvie mezgli arī tiek sastiprināti ar koka tapām,” stāsta AS “Būvuzņēmums Restaurators” galdniecības speciālists.
Savukārt pie kopiju izgatavošanas neatgriezeniski sabojātie logi un durvis ir vispirms jāizjauc, tad jāizpēta, kā tie izgatavoti, jāuzrasē, tad pēc rasējumiem jāizgatavo jaunas detaļas, kas precīzi atbilst oriģinālajām, un visbeidzot jāsaliek tas viss kopā. Tālāk gan darbības ir tādas pašas kā ar restaurējamajiem logiem. Tie tiek attiecīgi gruntēti, krāsoti un stikloti, kā arī visiem logiem tiek uzliktas metāla detaļas un citi vajadzīgie stiprinājumi.
Tiesa, logu jaukšanas procesā restauratori neiztika bez, lai arī nelieliem, tomēr vēsturiskiem atklājumiem. Dažu kokmateriālu galos bija iededzināta viena un tā pati zīme – divi sakrustoti enkuri, kas raisīja diskusijas ne tikai uzņēmuma darbnīcās un speciālistu vidū, bet arī sociālajos tīklos. Versijas ir dažādas, sākot no tā, ka tās varētu būt bijušas galdnieku darinātas vai iededzinātas etnogrāfiskas īpašuma zīmes un beidzot ar versiju, ka tās ir kreditoru zīmes. Tomēr ticamākais šķiet minējums, ka šādi pirms transportēšanas tika marķēti Krievijas kroņa kokmateriāli, kas paredzēti valsts iestādēm, lai šādi izvairītos no visu veidu pārpratumiem par īpašuma saimnieku, kā arī nodokļu piemērošanu transportējot un šķirojot kokmateriālus.
Jāņem vērā, ka pasūtījums tomēr nāca no Pēterburgas, bet sakrustoti enkuri ir viens no Pēterburgas simboliem, kas tur sastopams ik uz soļa. No turienes nāk arī ideja Liepājā būvēt priekšposteni Pēterburgas aizsardzībai. Turklāt pati celtne ir veidota pēc Pēterburgas arhitektūras ārpilsētas piļu parauga pakava formā flotes elitei – muižniecībai un galma aristokrātijai. Pils projekta autors ir Krievijas arhitekts Sergejs Geļenzovskis, bet pats nams ir unikāls krievu jūgendstila un arhitektūras paraugs ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā.
Gruntē un krāso ar lineļļas krāsām
Taču, atgriežoties pie logu un durvju restaurācijas, jāteic, ka ar protezēšanu vēl nekas nebeidzas. Pēc protezēšanas darbiem tiek veikta koka dezinficēšana (vēl bez tās, kas veikta vēl darba procesā), kam seko gruntēšanas darbi. Taču pirms tiem koka zarainās vai sveķainās vietas tiek lakotas ar šellaku.
“Gruntēšanu veic ar karstu lineļļas un terpentīna šķidrumu, kas ir inerts pret krāsojamo virsmu un ir pietiekoši pastāvīgs ķīmiskā ziņā. Virsmu gruntē vairākas reizes (līdz pat trīs reizēm), izmantojot šim nolūkam otu, kā arī ievērojot nepieciešamo trīs dienu starpžūšanas laiku. Gruntēšanas daudzums atkarīgs no koka virsmas bojājumu pakāpes un uzsūkšanas spējām,” stāsta Mārtiņš Garančs.
AS “Būvuzņēmums Restaurators” galdniecības speciālists uzsver: “Jāseko līdzi, lai lineļļa labi iesūktos koka virskārtā, taču tā nedrīkst radīt spīdīgu virskārtu. Pēdējo kārtu ieklāj ar līdz +65°C uzkarsētu lineļļas un terpentīna maisījumu attiecībās 1/5. Lieko noslauka ar tekstiliju vai tehniskām papīra salvetēm. Gruntējums nedrīkst būt “treknāks” nekā krāsojums. Obligāti tiek gruntētas arī visas šuves un spraugas, bet pret mūri esošās loga kārbu daļas apstrādā ar kokdarvu.”
Pēc gruntēšanas nelielās spraugas un šuves aiztepē ar lineļļas ķiti. Ķiti rūpīgi iepilda spraugā, neizsmērējot pa koksni. Ja spraugas un šuves ir lielākas par 5mm, tās labo, ielīmējot koka ķīlīti vai līstiņu. Stiklojumam izmanto vēsturiskos vilktos atgūtos stiklus 3-4mm biezumā. Savukārt stikla gropi pirms ķitēšanas apstrādā ar šellaku vai zaru laku, lai eļļa no ķites neiesūktos koksnē. “Stiklus gropē sēdina uz ķites un piefiksē ar nagliņu, kurai nokniebta galviņa vai speciāliem trīsstūru iedzītņiem. Virspusē ķiti stikla gropē nolīdzina slīpi. Tā lai iekšēja profilētā mala no ķites būtu redzama vismaz 2mm. Svarīgi ņemt vērā, ka krāsa uz ķites vislabāk turas tad, ja to uzklāj laika posmā starp ceturto un desmito dienu pēc ķitēšanas. Turklāt jāatceras, ka, krāsojot vērtnes, krāsai jābūt nedaudz pāri ķitējumam (uz stikla apmēram 1-1,5mm), lai mitrums neiekļūtu aiz ķites,” atklāj Garančs, norādot, ka tad logi un stiklotās durvis kalpos ilgāk.
Ķitēšnai un stiklošanai seko krāsošanas darbi, kas tiek veikti ar lineļļas krāsām. Taču vēl pirms krāsošanas naglu galvas aizziež ar lineļļas ķiti un veic kontrolkrāsojumu, lai precizētu krāsu toņus, materiālu patēriņu un metodiku. Krāsošanas darbi tiek veikti tikai uz pilnīgi nožuvuša gruntējuma un šuvojuma. “Pašam krāsojumam jābūt plānam, lai tas saglabātu elastību, bet vienlaicīgi arī pietiekoši sedzošam, lai varētu nokrāsot divas reizes. Otrā kārta jāklāj tad, kad pirmā ir pilnīgi nožuvusi. Šī krāsas kārta var būt par 10% “treknāka” nekā pirmā, ja tajā izmanto vairāk eļļas. Apmēram pēc trīs dienām krāsai var pāri krāsot nākamo kārtu, ja laiks pieturējies silts un sauss, vai arī šāds gaiss ticis nodrošināts telpās. Galvenais nosacījums, lai koksnes mitrums nepārsniegtu 15%. Krāsošanas procesā vēlams izvairīties no tiešas saules gaismas, jo tas var izraisīt pūslīšu veidošanos, virsmai pārāk ātri žūstot. Vislabākais, krāsojot ārpus telpām, ir novērot saules stāvokli, un virsmu krāsot tad, kad tā tikko bijusi saules apspīdēta,” stāsta AS “Būvuzņēmums Restaurators” galdniecības speciālists.
Restaurē arī metāla detaļas
Oriģinālās metāla detaļas iespēju robežās tiek restaurētas, taču arī tām vajadzības gadījumā tiek izgatavotas kopijas. Ar to pamatā nodarbojas uzņēmuma kalējs Pēters Koroļs, kurš gan darbus veic ne tikai pie šādiem, bet arī pie krietni vien vērienīgākiem uzņēmuma projektiem. Piemēram, viņš pirms vairāk nekā 30 gadiem kopā ar kolēģi izgatavoja Rīgas Doma gaiļa kopiju. To pašu, kurai vēl pirms dažiem gadiem tika atjaunots zeltījums un kas arī tagad rotā pilsētas atpazīstamākās katedrāles torni.
Garančs skaidro, ka metālu restaurācijā galvenie uzdevumi ir korozijas procesu apturēšana un pretkorozijas aizsardzība (virsmu attīrīšana un krāsošana ar pretkorozijas gruntīm un krāsām), kā arī, protams, esošā metāla aprīkojuma saglabāšana un atjaunošana. Zudušo vai stipri bojāto metālu aprīkojumu izgatavo no jauna, pēc esošā sākotnējā aprīkojuma parauga. Rūsu no metāla detaļām notīra ar birsti, krāsu paliekas nodedzina, pārklāj ar oranžo svina mīniju un krāso. Speciālists gan atzīst, ka pašas metāla detaļas montē un nostiprina gan pirms, gan pēc krāsošanas – atkarībā no to funkcionalitātes (iepriekš piemērot katru būvdetaļu savā sākotnējā vietā).
Kad logu un durvju restaurācijas darbi uzņēmuma darbnīcās ir pabeigti, tos rūpīgi iekrauj, nostiprina un ved atpakaļ uz Liepāju, kur uzstāda Karostas vēsturiskajā Jūras virsnieku saieta namā.
Fakti par namu un restaurācijas darbu gaitu
- Jūras virsnieku saieta nams oficiāli atklāts 1907. gadā, un pēc neoficiālām ziņām pils svinīgajā atklāšanā piedalījās arī Krievijas cars Nikolajs II. Sākotnēji pils kalpoja kā flotes aristokrātijas saieta nams krievu flotes vajadzībām. Tā kļuva par jūras kara flotes bāzes centru. 1915. gada pavasarī uz Krieviju – Maskavu un Pēterburgu no pils izveda milzīgu bibliotēku, lustras, mēbeles, pārtikas krājumus, kā arī visu jūras kara flotes bāzes arhīvu. Latvijas valsts neatkarības laikā pilī ierīkoja kaulu tuberkulozes sanatoriju, bet padomju gados tur atradās kara flotes hospitālis.
- Kopš 1994. gada ēka atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un šobrīd uzsākti darbi pie ēkas logu un durvju restaurācijas un nomaiņas, kā arī tiek veikta bēniņu pārsegumu siltināšana. Šie darbi uzticēti AS “Būvuzņēmums Restaurators”.
- Pils galvenā fasāde vērsta pret jūru, savukārt dienvidu daļā atrodas liela terase ar kolonnām un balkonu. Ēkas eksterjeru papildina bagātīgi veidoti plastiskie dekori ar ieroču motīviem. Ēkas ārējā un iekšējā apdarē tika izmantots pelēkais granīts, kā arī Somijas un Igaunijas marmors. Ēkas kompozīciju noslēdz liels sfērisks kupols, kurš pārsedz centrālo zāli. Galveno ēku ieskauj parks ar dažādām palīgēkam. Lepno, krievu ieroču slavai veltīto ēku kompleksu un parku veidojuši Pēterburgas labākie arhitekti un mākslinieki.
- Izcilās Krievijas jūgendstila pils, valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa, restaurācijas projekta tāme, kura izstrādāta 2008.gada novembrī sastāda – 11 799 562 eiro. Darbus bija plānots veikt secīgi vairākos etapos, tomēr 2009.gada ekonomiskā krīze tos apturēja.
- Līdz šim projektā ieguldīti aptuveni 1 409 010 eiro, par kuriem veikta jumta, karnīžu, tekņu restaurācija, rietumu terases un ziemeļu korpusa pārseguma restaurācija, rietumu fasādes restaurācija, starpstāvu karnīzes ieseguma skārda nomaiņa, apkures sistēmas nomaiņa, kā arī vienkāršota fasādes atjaunošana. Pašlaik tiek veikta ēkas logu un durvju restaurācija un remonts.
- Lai Jūras virsnieku sapulču ēku padarītu publiski pieejamu, būtu jāmaina tai pieguļošo ēku izmantošanas mērķis un jāpārbūvē nožogojums. Tā kā pašlaik ēka ikdienā nav praktiski izmantojama, šādus darbus tuvākajā laikā nav paredzēts veikt. Kad ēka būs atjaunota, tad noteikti tiks atrasti veidi, kā to padarīt pieejamu sabiedrībai, apgalvo Aizsardzības ministrija.
- Plānots arī turpmākajos gados pakāpeniski turpināt ēkas atjaunošanas un atbilstoši pieejamajam finansējumam, restaurācijas darbus.
