Noslēgušies fasādes renovācijas darbi Tetera nama (bijušās „Stūra mājas”) atjaunošanas pirmajā posmā. Ēka atguvusi vēsturisko krāsojumu, nomainīts jumts, kā arī restaurēti fasādes dekoratīvie elementi – dzegas un to reljefi. Tāpat veikta granīta elementu tīrīšana un nestabilo detaļu nostiprināšana.
Tetera nams atrodas Rīgā, Brīvības un Stabu ielas krustojumā (Brīvības ielā 61) un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Nams celts pagājušā gadsimta sākumā, 1912. gadā, pēc Aleksandra Vanaga projekta. Ēka ir nacionālā romantisma un jūgendstila apvienojuma paraugs. Sākotnēji projekts tika veidots kā īres nams ar veikalu galeriju rindu pirmajā stāvā. Ritot laikam, nama fasāde bija cietusi no pilsētas piesārņojuma un citiem ārējiem faktoriem, tādēļ ēkas īpašnieks VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) nolēma atjaunot nama fasādes krāsojumu un ēkas tehniskā stāvokļa stabilizācijai nomainīt arī jumta segumu.
Tetera nama fasādes atjaunošanas darbus, kuros ietilpst arī ēkas skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu, VNĪ uzdevumā kopš 2015. gada 23. jūlija veica AS „Būvuzņēmums Restaurators”. Darbu pirmajā posmā tika restaurēta un pārkrāsota nama Brīvības ielas fasāde, bet otrajā posmā notika fasādes atjaunošana Stabu ielas posmā.
Pirms darbu uzsākšanas VNĪ veica Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju. Šobrīd nama fasāde ieguvusi iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām.
Restaurācijas darbu laikā tika veikta fasādes attīrīšana, izmantojot paņēmienus, kas saudzē un nebojā oriģinālo materiālu. Virsmas tika tīrītas kā izmantojot rokas instrumentus, tā arī veicot attīrīšanu ar saspiestu gaisu. Pēc tam tika veikta ēkas dekoratīvo elementu – dzegu un to reljefu restaurācija, kā arī trūkstošo vai bojāto profilējumu un citu elementu izgatavošana (pēc uz vietas esošajiem analogiem paraugiem). Vienlaicīgi pārbaudot dekoratīvo elementu noturību un vajadzības gadījumā veicot enkuru stiprinājumu atjaunošanu. Visbeidzot tika veikta arī fasādes granīta elementu tīrīšana un nestabilo detaļu nostiprināšana.
Darbi pilnībā tika pabeigti 2015. gada decembrī, un tiem ir piecu gadu garantija, ko nodrošina būvuzņēmējs. Fasādes atjaunošanas un jumta nomaiņas projekta kopējās izmaksas bija 580 000 eiro.
Daži fakti par nama vēsturi
Vēsturiskais Tetera nama projekts tika veidots kā īres nams ar veikalu galeriju rindu pirmajā stāvā, taču, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, ienākot ēkā Latvijas Iekšlietu ministrijai, pirmā stāva vitrīnās tika ielikti spraišļi. Vislielākās pārmaiņas ēka piedzīvoja pēc Latvijas okupācijas, kad tā tika pārbūvēta Valsts drošības komitejas (VDK) vajadzībām. Par pārbūvi Rīgas Būvvaldē vairs nav atrodami nekādi dokumenti – pēc VDK rīkojuma tika iznīcināts pat būvprojekts.
No Tetera nama un pirmās brīvvalsts Iekšlietu ministrijas nama laikiem ēkā saglabājusies fasāde, kāpņu telpas, pirmā stāva vitrīnu logi, atsevišķi būvgaldniecības izstrādājumi. No „Stūra mājas” laikiem gandrīz neskarti saglabājušies pārbūvētie pagrabi, patvertnes, caurlaižu ieejas komplekss, tomēr, lai precizētu tā laika telpu izvietojumu un funkcijas, būtu nepieciešama padziļināta aculiecinieku sniegtās informācijas apkopošana un izpēte.
Arhitekts Vanags ir sava laika nacionālā romantisma stila piekritējs. Pēc viņa projektiem tapuši aptuveni 60 ēku visā Latvijā. Teteru nama laikā ēkai bija gaiši pelēka krāsojuma fasāde un greznas tirdzniecības vitrīnas pirmajā stāvā, kur atradās modes preču veikali, mežģīņu tirgotava, saldumu veikali, grāmatnīca un bibliotēka. Pagalma korpusos bija izvietoti dzīvokļi. Par pagrabstāva funkcijām ziņu trūkst – ņemot vērā, ka tas bijis labi izgaismots, iespējams, tajā atradās amatnieku darbnīcas vai dzīvokļi.
Trīsdesmitajos gados ēka tika pielāgota Latvijas Iekšlietu ministrijas vajadzībām – likvidēti dzīvokļi, ierīkojot tur telpas kārtībniekiem. Ēku tautā sāk saukt par „Iekšlietu ministrijas namu”. Paralēli ēkā izvietojās arī citas valsts iestādes – būvvalde, mežu departaments, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvalde.
Padomju okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam un no 1944. līdz 1991. gadam ēkā atradās Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja. Šajos gados ēku sauca par „Stūra māju”. Savukārt vācu okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam ēkā darbojās vietējās pārvaldes iestādes, tostarp Iekšlietu ģenerāldirekcija un Kārtības policijas departaments.
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, VDK pagrabi tika slēgti un ēkā atradās Valsts policija.
